IZM_reformas: RT @tvnetlv: Ķīlis joprojām nav izlēmis par iestāšanos Reformu partijā: Bezpartejiskais izglītības un zinātnes ministrs Rober... http:// ...
IZM_reformas: RT @RihardsGailums: Roberts Ķīlis laikam ir vienīgais jauno laiku ministrs, kas de facto ir Reformators... via ☂ http://t.co/9x2SPPmQ ch ...
IZM_reformas: RT @zaneolina: Lieliska Ķīļa uzruna: modelis direktoriem, skolotājiem, izglītības vadītājiem - es arī mācos http://t.co/eDbCrEOA #pārmai ...
IZM_reformas: Ķīļa diskusija ar apm. 70 skolotājiem Dobelē - konstruktīva, ieinteresēta, pretimnākoša. Var teikt, ka skolotāji Dobelē atbalsta pārmaiņas.
IZM_reformas: RT @curiha: patiesi: @ValdisMelderis secina,ka ne skolotāju,nedz kultūras darbinieku pasākumos neesmu redzējis zālē tik daudz vīriešu kā ...
IZM_reformas: RT @ZaneMatesovica: "Músu bérni piedzimst gaishi, tas, ko més varam darít, rúpéties, lai shí gaisma neapsúbé" no @cantab3 runas #vecakuf ...
IZM_reformas: RT @vecakuforums: @cantab3 apsolīja tikšanos ar vecākiem jau nākamnedēļ trešdienā vai ceturtdienā ja #vecakuforums laikā noformētos līdz ...
IZM_reformas: RT @vecakuforums: @cantab3 apsolīja tikšanos ar vecākiem jau nākamnedēļ trešdienā vai ceturtdienā ja #vecakuforums laikā noformētos līdz ...
IZM_reformas: RT @zaneolina: “@gatis_narvaiss un citi IM
skolotaji LIZDAI iesaka nestadit ultimatus, bet ar ministriju stradat pie algu palielināšan ...
IZM_reformas: RT @gatis_narvaiss: Esmu pedagogs un mani kaitina @lizda_lv primitīvā komunikācija un īstermiņa domāšana. Esmu par motivācijas sistēmu n ...
IZM_reformas: @Vita_Dreijere IZM ir skaidri (ar priekšlikumiem un termiņiem) paudusi gatavību sadarboties; LIZDA uz to atbildējusi ar protesta pieteikumu.
IZM_reformas: RT @zaneolina: “@gatis_narvaiss un citi IM
skolotaji LIZDAI iesaka nestadit ultimatus, bet ar ministriju stradat pie algu palielināšan ...
IZM_reformas: RT @par_izglitibu: Izbrīna @lizda_lv brāļošanās ar @ZZS pret Ķīli - zemāko algu tradīcijas taču stiprinājās ZZS ministru laikā http://t. ...
IZM_reformas: RT @L_bss: Iestājos par Izglītības minstra @cantab3 uzsākto reformu politiku un atvērto komunikācijas formu. Un neizprotu LIZDA agresīvo ...
Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijā prezentējām Valdības rīcības plāna pasākumus izglītībā, kas praktiski nozīmē sarakstu ar konkrētiem uzdevumiem, ko esmu apņēmies paveikt, lai ieviestu dzīvē tās salīdzinoši vispārīgās lietas, …
Punkts viens. Ir tāds kariķēts ‘praktiskais latvietis’, kas necieš gudru runāšanu un tos, kas tādu piekopj. Šis ‘praktiskais latvietis’ reizēm saka – tak beidz muldēt, ej un vienreiz dari. Arī …
Iepazīstoties ar mūsu politisko spēku piedāvājumu prātā neviļus rodas līdzība par jaunekli, kurš ļoti grib precēties, taču neapzinās, kas tās precības īsti ir – ka vajag līgavu, ancuku, baznīcu un …
A.T.Kearney pētījuma dati liecina, ka ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā ir augstākais ES, sasniedzot 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vietējie eksperti ēnu ekonomikas apmērus vērtē 20-30% robežās no IKP, …
Lai gan patlaban kā karsts kartupelis tiek viļāts jautājums par pašreizējo pensionāru pensijām, skaudrā realitāte sociālajā un demogrāfiskajā jomā arvien vairāk liek apšaubīt arī nākotnes pensionāru vecumdienas. SAK organizētajā prāta …
Novembrī veikta sabiedriskās domas aptauja jautājumos par migrāciju. Atklājas vērā ņemama viedokļu aina – gandrīz divas trešdaļas nepieņem domu par papildus strādājošo iebraukšanu Latvijā. Reizē 52% (!!!) saka, ka, ja …
Vai imigrācija ir vienīgais iespējamais risinājums jau tuvākajā nākotnē arvien pieaugošajām Latvijas demogrāfiskajām un ar tām saistītajām ekonomiskajām un sociālajām problēmām? Jautājumi par imigrāciju kā iespējamo īstermiņa risinājumu dažādām ekonomiskām …
1. Nodokļu sistēmas pārorientēšana Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) un sociālais nodoklis (SN) jāpārorientē uz nekustamā īpašuma nodokli (NIN). Ir divi iemesli kāpēc, manuprāt, šī pārorientēšanās ir nepieciešama. Pirmkārt, nodokļu slogs uz …
Ar 1,7 bērniem nepietiek 2010.gada maijā un jūnijā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) uzrunāja aptuveni 220 dažādu jomu ekspertus, – ekonomistus, demogrāfus, sociologus, politologus, kultūras darbiniekus, mediķus u.c., – aicinot SAK …
Patlaban Latvija var lepoties ar augsto atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā. 2009. gadā pēc šiem rādītājiem Latvija ieņēma pat pirmo vietu visā Eiropas Savienībā. Eiropas mērķi līdz 2020. gadam …
2030. gadā ceļu satiksmes negadījumi varētu kļūt par piekto izplatītāko nāves cēloni. Koncentrēšanās uz tehnoloģiskajiem uzlabojumiem nedod gaidītos rezultātus, bet spēcīgas kolektīvās tradīcijas pārkāpumu skaitu mazina, tāpēc LU Pedagoģijas un …
Manā skatījumā mācību gada pagarināšanai Latvijā, samazinot vasaras brīvlaiku, ir vairākas priekšrocības. Tas palīdzētu skolēniem efektīvāk apgūt vielu, atvieglotu vecākiem rūpes par bērniem vasarā, kā arī ilgtermiņā dotu labumu ekonomikai. …
Ieskats Rīgas Ekonomikas augstskolā notikušajā seminārā “Ceļš uz izcilu izglītību Latvijā” – izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa prezentācija par objektīvajiem iemesliem pārmaiņu nepieciešamībai izglītības nozarē. Video iekļauti arī auditorijas …
Latvija ilgstoši atrodas dziļas demogrāfiskās krīzes situācijā. Tās galvenās iezīmes ir sistemātiska iedzīvotāju skaita samazināšanās gan dabiskā veidā (mirstībai pārsniedzot dzimstību), gan migrācijas gaitā (emigrācijai pārsniedzot imigrāciju) un iedzīvotāju strauja …
Latvijas lauku teritorijā jau ilgstošā laika posmā skaidri iezīmējusies attīstības tendence, ko koncentrēti varētu apzīmēt ar jēdzienu lauku sociālekonomiskā iztukšošanās – cilvēku, ekonomisko aktivitāšu un sociālo pakalpojumu emigrēšana no laukiem …
Skaitļi rāda, ka arī šajā gadā Latvijas Universitātē studētgribošie pārsvarā izvēlējušies sociālās zinātnes. Komunikāciju zinātņu budžeta grupā saņemti 1159 pieteikumi, bet maksas grupā – 664, kas attiecīgi tās ierindo pirmajā …
Lai gan bieži pat ar ironiju tiek minēts, ka tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju veic jebkādu uzskaiti par savu mājsaimniecību un puse valsts iedzīvotāju naudas uzkrājumus neveido vispār, sociālās antropoloģijas …
Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs uzskata, ka nākotnē vajadzētu domāt par kapitāla uzkrāšanu, lai vienīgais pensionēšanās arguments nav vecums un cilvēks pats var izvēlēties, kādā vecumā doties atpūtā. …
Latvijas pamatizglītības situāciju raksturo augsts skolu neapmeklējošo bērnu skaits, strauji sarūkošs skolēnu skaits un neskaidrības par izglītības finansējuma avotiem un modeļiem, līdz ar to arī par izglītības sistēmas nākotnes attīstības …
Latvija šobrīd ir nozīmīgu demogrāfisko izmaiņu priekšā. Nākotnē sagaidāms, ka sabiedrība arvien straujāk saruks un novecos. Šādi Latvijas demogrāfiskās situācijas attīstību redz Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs Eurostat. Pēc tā …
Ikvienam domājošam cilvēkam vismaz teorētiski ir skaidrs, ka pamatus ilgtermiņa nākotnei mēs ieliekam jau šodien un nākotne nav nekas cits kā mūsu tagadnes rīcības sekas. Tāpēc pret rītdienu, lai cik …
Lai valsts varētu pastāvēt, nodrošināt suverenitāti un tās iedzīvotājiem piedāvāt dažāda veida pakalpojumus, ir ieviesti un tiek ieturēti nodokļi. „Nodoklis ir obligāts ar likumu noteikts maksājums, kuru veic juridiskas vai …
Lai Latvijas sociālekonomiskajā situācijā atjaunotu sabiedrības uzticību sociālās solidaritātes principiem, kā arī veicinātu dzimstības rādītāju atjaunošanos un strauji mazinātu Latvijas iedzīvotāju emigrācijas plānus, valsts pārvaldei 2011. un 2012. gadā būtu …
Pētot to, kā Latvijas lauku iedzīvotāji raugās uz nākotnes izredzēm un ko tieši viņi gribētu sasniegt (oficiālais pētnieciskā projekta nosaukums skan „Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas“), esam …
Lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas izglītības sistēmā, nepieciešams apzināt veiksmes stāstus šajā jomā. Ir jāsaprot, kā darbojas veiksmīgie piemēri, lai tos varētu ieviest arī citviet. Scenāriji.lv redakcija apkopojusi vairākas idejas, kā …
Investīciju baņķieris, “IBS Prudentia” partneris Ģirts Rungainis uzskata, ka “nākotnē cilvēkiem vajadzētu pensijās saņemt tikai to, ko viņi dzīves laikā ir uzkrājuši, pārējie saņems nabadzības pabalstus.” (intervijā telekompānijas LNT raidījumam …
Obligātais pensiju uzkrājums Latvijā šobrīd ir tik niecīgs, ka tas nevieš cerības uz gaišām vecumdienām. “Nordea” bankas aprēķini liecina, ka situācija īpaši neuzlabosies arī tad, ja pensiju 2. līmeņa likme …
Slavojs Žižeks: Rietumu ekonomika ir mainījusi savu formu. Patērējot tu mūsdienās nopērc arī atpestīšanu no lomas būt tikai par patērētāju. Agrāk, tā dēvētajos vecajos laikos, opozīcija starp naudas darījumiem un …
Ar ko vaučeri atšķiras no “nauda seko skolēnam” sistēmas? Kā Latvija nonāca līdz idejai par vaučeru sistēmu? Kas veidos sistēmas finansējumu? Uz šiem jautājumiem laikrakstam Izglītība un Kultūra atbild privātās vidusskolas …
Lai gan patlaban Latvijā aktīvi diskutē par pasaules līmeņa zinātnes universitātes ieviešanu, pasaulē jau ilgāku laiku uzsver, ka šis modelis ir novecojis, un aicina to nomainīt ar trešās paaudzes jeb …
Strauji kūst Himalaju un Antarktīdas ledāji, postošas vētras Klusā okeāna piekrastē prasa tūkstošiem upuru, ilgstoši sausuma periodi Dienvideiropā izraisa dzeramā ūdens trūkumu. Pirmajā mirklī liekas, ka šie un citi daudzkārt …
Iedzīvotāju atbilde bieži vien ir vienkārša un skaidra: „Sodīt! Sodīt tik bargi, lai pārkāpējam vairs nebūtu vēlēšanās pārkāpt likumu!”. Virknei cilvēku mēraukla taisnīguma atjaunošanai ir brīvības atņemšanas sods – ja …
Salīdzinot nesen veikto SKDS iedzīvotāju aptauju un Stratēģiskās analīzes komisijas ekspertu paneļa rezultātus, man vispārsteidzošākā šķita atšķirība viedokļos par augstākās izglītības kvalitāti. Eksperti izglītību vērtē ļoti kritiski – 70% uzskata, …
Vaučers ir viena no finansējuma izlietošanas metodēm, tiešs “nauda seko” princips. Īpašais šajā naudas izlietojuma veidā ir tas, ka runa nav tieši par naudu, bet gan par servisa vai pakalpojuma …
Ja kaut kas arī ir patiesi globāls, iespējams, tās ir pasaules pārtikas cenas. Galvenokārt tās ietekmē tas, kas pasaulē notika vakar, savukārt pārtikas cenu izmaiņas ietekmē to, kāda pasaule izskatīsies …
Kā zināms, demokrātijai ir trūkumi, un viens no tiem saistīts ar pārstāvniecības nepilnībām. Tomēr priekšstats, ka neko labāku izgudrot nav iespējams, ir maldīgs, jo tradicionālā parlamentārā demokrātija neizslēdz iespēju par …
Mūsu dzīvesvietu un ienākumu līmeni nosaka ne tikai iespējas un pieejamība, bet arī mūsu laika orientācija: vai esam koncentrēti uz pagātni, tagadni vai nākotni. Latvijā pilsētnieki visbiežāk domā par …
Sēņu izstādes, sēņu konferences, nakts sēņošana, sēņu konsultācijas, sēņu kursi, sēņu dienas, sēņu vērošana. Bet dullā Paulīne pirms nāves devās pasēņot. Gadā mežā uzaug vidēji 60 000 tonnas ēdamo sēņu. …
Apkaimju mājas lapas var stiprināt piederības sajūtu, demokrātiskos procesus un līdzdalību. Vietējām pašvaldībām būtu jāveicina to veidošanās un ar to palīdzību proaktīvi jāveicina savstarpējā komunikācija. Latvijā gan to attīstība vēl …
Lai gan lauksaimniecības jomā risināmās problēmas šobrīd iedzīvotājiem šķiet mazāk aktuālas kā, piemēram, bezdarbs vai ekonomikas attīstība, tomēr iedzīvotāju aptauja1 liecina – 91% uzskata, ka Eiropas iedzīvotāju nākotnei ir svarīga …
Valsts prezidenta lekciju cikla „Pasaules līderu lasījumi” ietvaros 15.februārī Latvijā viesojās Kopenhāgenas Universitātes prorektore, profesore un zaļās ekonomikas eksperte Ketrīna Ričardsone (Katherine Richardson). Dienas sākumā viņa vadīja atvērto lekciju Latvijas …
Mūsu noziedzības novēršanas politikai kopumā nav ne vainas – tā varētu būt pat gana efektīva, ja vien mēs spētu sadūšoties un savietot šodienas realitāti ar tai atbilstošiem risinājumiem – pārnest …
Cilvēka darbība, manuprāt, ir būtiskākais pasaules vidi ietekmējošais faktors. Iedzīvotāju skaits un resursu intensitāte pēdējos 100 gados ir būtiski palielinājusies, kas arī ir veicinājis, resursu noplicināšanu, ekosistēmu funkciju pavājināšanos, vides …
Par klimatu un tā izmaiņām nav nepieciešams attīstīt kādu nopietnu scenāriju. [..] Droši vien tas ir pārāk vecīgi, bet lai diskutētu ir nepieciešamas zināšanas, bet tās publiskajā telpā ne pirmo …
Cilvēka aktivitātes kopš t.s. industriālās revolūcijas sākuma ir būtiski saistītas ar klimata izmaiņām, bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un citām apkārtējās vides norisēm. Runa ir par pēdējiem 250 gadiem un lielu ietekmi, …
“Lursoft” apkopotie dati liecina, ka gada pirmajos mēnešos ārvalstu tiešās investīcijas palielinājušās par 38,35 miljoniem latu, aprīlī ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pārsniegušas četrus miljardus latu, …
Lai radītu jaunas vērtības un konkurētu mūsdienu pasaulē, nepietiek ar tradicionālo finanšu, materiālo un darbaspēka kapitālu, ir jārod jauns – sociālais kapitāls. Atšķirībā no materiālā vai cilvēkkapitāla tas nav taustāms, …
5. jūlijā norisinājās SAK un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā veidotais Forums līdzdalības demokrātijai. Scenāriji.lv piedāvā interviju ar ideju spēles “Ideju akadēmija“ un koprades metodoloģijas “idejuTalka” līdzautoru sociologu Sandri Mūriņu. Viņš …
Turpmākos septiņus gadus Latvijā būs pietiekami daudz savulaik dzimušo sieviešu, kuras var laist pasaulē bērnus. Ja valsts viņas nestimulēs to darīt un palaidīs savu iespēju garām patreizējā demogrāfiskā krīze tāds …
Latvija, iespējams, ir vienīgā valsts pasaulē, kurā lielāko daļu pensiju veido valsts garantētais minimums. Tā uzbūves principu dēļ tas ar katru gadu samazinās, un, ja cilvēki to nesāks saprast, pēc …
Ir labi, ja ir diploms, taču mūsdienās tā vairs nav garantija labai dzīvei. It īpaši, ja ceļš uz to nonivelē lielu daļu lietu, kas cilvēkā ir īpašas Pašreizējais izglītības modelis …
Pagājušā gada beigās Ņujorkas izdeviniecība Basic Books publicēja Pasaules Bankas ekonomista Branko Milanoviča (Branko Milanovic) grāmatu The Haves and the Have-Nots, kurā autors saistošā un plašam lasītaju lokam saprotamā veidā …
Pilsētu skaits, kurās izvietojas pasaules vadošie uzņēmumi, nav liels. Pēc ietekmīgā biznesa izdevuma Forbes datiem, 56% pasaules 2000 lielāko uzņēmumu izkārtojas 82 pasaules pilsētās, bet 25% vien 10 pilsētās. Līdztekus …
Uzņēmēju aptauja Baltijas valstīs liecina – esam pārliecinoši līderi. Tiesa, runa ir par ēnu ekonomiku, tātad, nodokļu nemaksāšanu, aplokšņu algām un kukuļiem. Latvijā šāda prakse pērn tikai pieaugusi, un ēnu …
Sabiedriskās domas pētījumu dati liecina, ka iedzīvotāju attieksme pret nodokļu nemaksāšanu ir iecietīga, un pēdējo divu gadu laikā nodokļu nemaksāšana tiek attaisnota biežāk – ja, saskaņā ar SKDS datiem, 2008. …
Viens no pirmajiem soļiem ir jauns lauku dzīves stila definējums, paredzot, ka turpmākajos gados dzimstība samazināsies, savukārt palielināsies ekonomiskā emigrācija. Jau pašlaik tieši dzīve laukos ir daudzu izvēle, katrs, kurš …
1967. gadā ASV iznāca grāmata “2000. gads. Ietvars spekulācijām par nākamajiem trīsdesmit trīs gadiem”. Grāmatu sadarbībā ar A. Dž. Vīneru bija sarakstījis ievērojamais aukstā kara laika amerikāņu futurologs, konservatīvās domnīcas …
SKDS veiktā iedzīvotāju aptauju par augstākās izglītības kvalitāti Latvijā parāda, ka 12% aptaujāto iedzīvotāju augstāko izglītību Latvijā uzskata par nekvalitatīvu, pretējās domās ir 8,4% respondentu. Piektā daļa uzskata, ka augstākās …
Iedzīvotāju ataujas dati par enerģijas patēriņu un tā ietekmi uz vidi parāda, ka Latvijas iedzīvotāju apziņā spēcīgi dominē jautājums “kā maksāt mazāk?”. 67% aptaujāto notiekošās klimata izmaiņas un savus enerģijas …
20. gadsimta sākumā divi šķietami nopietni un ārzemju universitātēs studējuši latviešu zinātņu vīri – Berlīnes Universitātes tautsaimniecības profesors un viens no vēlākajiem Latvijas augstskolas jeb universitātes dibinātājiem Kārlis Balodis un …
Politiķi mēdz minēt bezdarbu kā vienu no ekonomikas attīstības vai labklājības rādītājiem. Piemēram, nesenajā Lieldienu apsveikumā premjers Valdis Dombrovskis nosauca “stabilu bezdarba samazināšanos” kā vienu no trim indikatoriem, ka ļaunākais …
Latvijas inovāciju kapacitāte Pasaules Ekonomikas foruma skatījumā gada laikā pieaugusi par 31 vietu. “Nav tik slikti mums,” saka eksperti, vienlaikus aicinot indeksus vērtēt piesardzīgi. Jau vairākas nedēļas Latvijas medijos izskan …
Latvijā notiek nozīmīgas demogrāfiskas pārmaiņas. Iedzīvotāju skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies par 16%, dzimstība ir stipri zem nepieciešamā paaudžu nomaiņas līmeņa, kas ir – mazāk kā 1.4 bērnu vienai …
Kopš iekšzemes kopprodukta (IKP) ieviešanas Otrā pasaules kara laikā tas ir kļuvis par visbiežāk citēto ekonomisko indikatoru. Gadu no gada, ceturksni no ceturkšņa šo skaitli izmanto kā rādītāju, cik ekonomiski …
Šā gada aprīlī iztikas minimums sasniedzis 174,22 latus, kas ir otrs augstākais rādītājs Latvijas vēsturē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Lai gan jau gadiem šis grozs ir arī nerimstošas …
Krievijas valdība izmantojusi demogrāfisko dividendi un ar lielu materiālo pabalstu mudinājusi sievietes dzemdēt otro un trešo bērnu. Ar tā sauktā mātes kapitāla palīdzību, kas ir 365 000 rubļu liela virtuālā …
Ekonomiski rosīga, zaļi domājoša mazpilsēta upes krastā. Nelielās, ērtās ģimenes mājas būvētas pēc salmu ķīpu tehnoloģijas, vairākām ir sulīgas zāles vai pat košu puķu jumti. Pārtiku pilsētniekiem piegādā vietējie zemnieki …
Rīt, 5. jūlijā, Foruma līdzdalības demokrātijai ietvaros piecās Latvijas pilsētās – Aucē, Līvānos, Talsos, Valmierā un Siguldā – vienlaicīgi notiks Ideju diena, kuras ietvaros no plkst. 11.00 līdz 13.00 noritēs …
Mazdārziņi nav nabadzības rādītājs. Tos nekopj tikai trūcīgie. Bet mazdārziņu radītajā sociālās sadarbības tīklā ir iesaistīti daudzi – kaut vai studenti ar pārvesto iknedēļas kartupeļu kravu uz kopmītnēm, kas nereti …
Demogrāfiskā situācija Eiropas Savienībā ir tik kritiska, ka, pat saglabājot pašreizējos imigrācijas apjomus, pēc 30 gadiem vairs nebūs iespējams uzturēt dāsno sociālo drošības sistēmu un nodrošināt pensijas, veselības sistēmu un …
Zināmo frāzi – “pasaki man, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu,” var droši pārveidot par “parādi man savu darba vidi, un es pateikšu, kā tu strādā”. …
Novembrī aprit gads kopš stājies spēkā jaunais Maksātnespējas likums, padarot privātpersonām krietni pieejamāku parādu atlaišanu. Tomēr maksātnespējas procesā jābūt uzmanīgam, jo citādāk tas var novest vēl lielākās problēmās – tilts …
Daudzviet Eiropas valstis nolēmušas spert sāpīgo soli un pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu. Šobrīd to Latvijā rosina ari Labklājības ministrija. To saista ar vidējā dzīves ilguma paaugstināšanos, kā arī darbspējīgo iedzīvotāju …
2008. gada beigās un 2009. gadā Latvija bija spiesta pieņemt virkni smagus lēmumus, lai nodrošinātu ekonomiskās situācijas stabilizāciju un valsts budžeta deficīta samazināšanu. Realizēto nodokļu politikas izmaiņu ietekme netika pietiekoši …
Šajā Stratēģiskās analīzes komisijas Demogrāfijas darba grupas izstrādātajā zinātnisko rakstu krājumā īpaša vērība veltīta valsts reģionu demogrāfiskajai attīstībai. Demogrāfisko prognožu reģionālais aspekts ir ļoti pieprasīts valsts ekonomiskās attīstības, darba tirgus, …
Sociālantropoloģe Dace Dzenovska par metodoloģisko nacionālismu. Latvijas valdība uz mobilitātes problēmu jau sākotnēji skatās caur nācijvalsts rāmi. Valsts pārāk koncentrējas tikai uz jau aizbraukušajiem, uz to, kā viņi jūtas un …
2009. gada nogalē veiktais Eurobarometer pētījums* liecina, ka 91% Latvijas iedzīvotāju Eiropas lauksaimniecību un lauku apvidus uzskata par nozīmīgiem savai nākotnei (t.sk. 54% tos atzina par „ļoti nozīmīgiem”). Tiesa, šie …
SKDS pētījums parāda, ka pakāpeniski samazinās iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka dzīve Rīgā ir labāka nekā citur Latvijā. Masu saziņas līdzekļos nereti parādās apgalvojumi, ka Rīgā esot pārmērīgi koncentrēti dažādi …
2010. gada jūnijā Eiropadome pieņēma stratēģiju „Enerģija 2020 − konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un drošai enerģijai”, kurā ietverti vērienīgi enerģētikas un klimata pārmaiņu mērķi – par 20% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (CO2), …
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas aktuālās prognozes par darba tirgus tendencēm mūsu valstī liecina, ka visvairāk darba vietu nākamajos piecos gados radīs transporta nozare. Sagaidāms, ka tajā nodarbināto speciālistu skaits pieaugs …
Nākotne pienāks neatkarīgi no tā, vai mēs par to domājam, vai nē. Protams, lielu daļu no tās noteiks arī ar mums konkrēti nesaistīti, grūti ietekmējami vai pat neietekmējami apstākļi un …
Šobrīd izskanējis, ka valdība plāno jaunas izmaiņas nodokļu likmēs, kas būtībā ir neizbēgams un pat nepieciešams process valstī. Taču jānorāda, ka ļoti svarīgi, paaugstinot, piemēram, PVN samazināto likmi, domāt par …
Turpinot mainīt Latvijas nodokļu sistēmu, manuprāt, viens no būtiskākajiem jautājumiem būs – kā nodrošināt taisnīgāku nodokļu sloga sadali, vienlaikus negraujot Latvijas kā uzņēmējdarbības veikšanas vietas konkurētspēju? Jāņem vērā, ka vairākas …
Pilsētu izaugsmi ietekmējošie faktori ir to iedzīvotāji, idejas un kapitāls, un to mijiedarbība pilsētās noris intensīvi un blīvi. Pēdējā desmitgadē tehnoloģijas un ar to saistītās prasmes nokļuvušas sociālo pārmaiņu priekšplānā, …
Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa skatījums uz izglītību un demogrāfiju diskusijā „Darba tirgus prasības jeb Kādam jābūt pasūtījumam augstākajā izglītībā” (02.05.2011.) Šobrīd, manuprāt, Latvija atrodas tādā attīstības punktā, kad mums ir …
Kaut gan socioloģisko aptauju dati liecina, ka gandrīz 24% Latvijas iedzīvotāju nav gatavi darīt pilnīgi neko, lai uzlabotu situāciju savā apkaimē, par jomu, kuru vistiešākajā veidā ietekmē katra iedzīvotāja individuālas …
Sākot cīņu ar ēnu ekonomiku, vispirms ir jāuzzina, ar ko būs cīņa, taču kā veidot efektīvu valsts politiku, ja dažādie pētījumi Latvijas ēnu ekonomikas apjoma aprēķinos atšķiras pat par piecām …
Šādu jautājumu starptautiskajā izglītības konferencē “Iespēju Tilts izglītībai sākumskolā” tās dalībniekiem – izglītības nozarē strādājošajiem – uzdeva konferences organizētāji. Ideju klāsts bija visai plašs – jāpārskata mācību saturs, jātiek vaļā …
Eiropadomē pieņemtā stratēģija „Enerģija 2020 − konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un drošai enerģijai” paredz, ka tuvākajos 10 gados atjaunojamo energo resuru (AER) jeb zaļās enerģijas īpatsvars jāpalielina par 20%. Lai arī Latvijas …
Cik bieži aizdomājamies, kā mūsu ikdienas rīcība – ēšana, došanās uz darbu, zobu tīrīšana, trauku mazgāšana – ietekmē apkārtējo vidi? Kopš 2008. gada National Geographic sadarbībā ar GlobeScan, izmantojot Greendex …
“Viss ir vienkārši: lai nebūtu jārīko Lielā talka, cilvēkiem ir jāpārstāj būt par parazītiem, kas bezatbildīgi tērē planētas resursus, pakļaujot tos savām ērtībām,” saka Lielās talkas pasākumu vadītāja Vita Jaunzeme. …
Big Society jeb “lielā sabiedrība” ir britu premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) ideja par vienotas un pilsoniski aktīvas sabiedrības izveidošanu. Tādas, kas spēj uzņemties atbildību un rīkoties savās un tātad …
Latvija ir 24. labvēlīgākā valsts pasaulē, kur dzīvot mātēm un audzināt bērnus, liecina starptautiskās organizācijas „Glābiet bērnus” („Save the Children”) izveidotais indekss par 164 pasaules valstīm, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz …
Pētījums: skolēnu vidū notikusi būtiska pāreja no emocionālas attieksmes pret valodu uz racionālu. Ņemot vērā atvērto ES darba tirgu, iespējas mācīties un studēt jebkurā citā valstī, angļu valoda tiek atzīta …
Bieži dzirdēts apgalvojums, ka viens no būtiskiem motīviem būt apzinīgiem nodokļu maksātājiem ir uzticēšanās valsts institūcijām, kuras iekasē nodokļus un pārvalda to sadali, proti, jo augstāka uzticēšanās, jo lielāka gatavība …
Evija Papule, ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja. Skolas ir pieņemts kritizēt, taču konfliktu pamats ir tas, ka vecāki būtībā nezina, kas notiek skolās. Skolas ir …
Pašvaldībās lavīnveidā pieaug trūcīgo skaits, taču naudas pabalstiem nav. Krīzes sākumā, ap 2009. gadu, bija aptuveni 80 000 trūcīgu personu, šogad martā trūcīgā statuss ir 190 825 cilvēkiem. Uzziņai GMI …
Vērienīgi skan viena no stratēģijas “Eiropa 2020” plāna prioritātēm – “gudra izaugsme – uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība”. Tā kā dzīves patiesība saka – izglītība dod lielu atdevi …
Lai gan pašreizējā politika, kas vērsta uz dzimstības veicināšanu, ir par atbalstu bērniem kopumā, SAK priekšsēdētājs Roberts Ķīlis iesaka vairāk koncentrēties uz atbalstu otrā un trešā bērna dzimšanai ģimenē. Viņš …
Pastiprināta interese noteikt teritoriālās kopienas identitāti un unikalitāti pēc slavenā norvēģu antropologa Tomasa Ēriksena teiktā ir viena no mūsdienu globalizācijas raksturīgajām iezīmēm. Tas nozīmē, ka šādi unikālā meklējumi vērojami visapkārt …
Latvijas valdība vakar atbalstījusi ideju par nodokļu parādu amnestiju. Šajā ilgi „marinētajā” idejā uz spēles likts gandrīz miljards latu – tik daudz valstij parādā aptuveni 110 tūkstoši uzņēmumu un privātpersonu. …
Lai gan cilvēki Latvijā vēlas līdzdarboties valstī notiekošajā, patlaban ir vērojams pilsoņu līdzdalības kritums. Sociālantropologs Roberts Ķīlis un SKDS socioloģe Ieva Strode skaidro, kādēļ patreizējās iesaistīšanās formas ir pārāk smagnējas. …
Starptautisko Reinharda Mona balvu ieguvis projekts, kurā sabiedrības locekļi paši nosaka, kā tiek izlietota viņu nodokļos maksātā nauda. Uz galveno balvu – 150 000 eiro – pretendēja arī „Latvija 2030” …
Lai gan daudzbērnu ģimeņu pieaugums tiek minēts kā viena no prioritātēm Latvijas demogrāfisko problēmu risināšanā, patiesībā Latvija ir pirmajā vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm nabadzībā, kas rodas tikai tāpēc, …
Dzimstību ietekmē virkne dažādu faktoru. To vidū arī statuss. Eiropas Universitātes institūta (A European postgraduate and postdoctoral research institute for Economics, History, Law, Political and Social Sciences) Politisko un sociālo zinātņu …
Rietumeiropas valstīs ir raksturīga augsti attīstīta un kvalitatīva veselības aprūpe, attīstīta pētniecība veselības aprūpes jomā un samērā liels valsts finansējums, kas tiek novirzīts veselības nozarei, tomēr, neraugoties uz valsts finansējumu, …
Lai gan nereti tiek atzīts, ka bez naudas dzīvē nekas nenotiek, pētījumi atklāj pretējo. Sociālā sfēra motivē cilvēkus strādāt tikpat ļoti, cik nauda, taču abu sfēru sajaukums degradē darbus, kas …
Reaģējot uz demogrāfiskās situācijas izmaiņām, daudzas valstis ir ieviesušas studiju programmas angļu valodā. Taču Latvijas izglītības politika līdz šim nekādi nav atsaukusies uz globalizācijas tendencēm un turpina paļauties gandrīz tikai …
Britu neatkarīgās Nodokļu maksātāju alianses (The TaxPayers’ Alliance) veiktajā pētījumā The fiscal and economic case for localism tiek uzsvērta nepieciešamība decentralizēt nodokļus un valsts izdevumus. Pētījums veikts grāmatas “Kā samazināt …
Latvijā no citu palīdzības atkarīgu vecu cilvēku ir vairāk nekā jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Sirmgalvji ilgstoši uzturas slimnīcās, lai gan sirgst ar hroniskām kaitēm un viņiem vajadzīga tikai sociālā …
Lai gan arī Latvijas darba vidē bieži izskan doma, ka augsti kvalificētiem speciālistiem būtu jāsaņem milzu atalgojums, jo tādejādi viņi būtu labāk motivēti, mazāk domātu par iespējām papildu nopelnīt, bet …
Eirozonas parādu krīze rosinājusi pastardienas scenāriju izstrādi gadījumam, ja Grieķija nonāk maksātnespējas situācijā, izsaucot postošu domino efektu, kas nogremdē ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules ekonomiku. Pirmais scenārijs – …
Problēma nav tā, ka no kartes nozūd viens vai otrs ciems, bet gan tā, ka trūkst vienotas lauku teritorijas attīstības stratēģijas. No Latvijas kartes viens aiz otra pazūd ciemi, kuros …
“Bezzobaina lauva, sargsuns, svilpē pūtējs” – šādi epiteti pasaules medijos tiek veltīti fiskālajām padomēm. Kamēr Ungārijas valdība no sava “svilpē pūtēja” grib atbrīvoties vai vismaz mainīt tās sastāvu, Latvijā ideja …
Demogrāfiskā bedre līdz ar šo mācību gadu sāk skart vidusskolas – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka tieši vidusskolas tuvākajos gados sagaida būtisks skolēnu skaita samazinājums. Vidusskolu tīklam tuvās …
ES politiskajā dienas kārtībā korporatīvā sociālā atbildība (KSA) kā jēdziens no jauna ir ieguvis zaļo gaismu līdz ar rūpēm par ES konkurētspējas stiprināšanu, veidojot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku , …
Spēja veidot uzkrājumus un efektīvi plānot finanses ir atkarīga no pamatskolā apgūtajām matemātikas zināšanām. Taču Latvijā, kura vien tagad atgūstas no neapdomīgas kredītu ņemšanas, skolēnu matemātikas zināšanas nav augstas. Lielai …
Mūsu darba laiks ir ierobežots, bet enerģija – neierobežota. Tomēr ikdienā lielākoties darbinieki palielina nostrādāto darba stundu skaitu, nevis domā, kā atjaunot potenciālo enerģiju, lai astoņas stundas dienā būtu tik …
Nesenajos Londonas nemieros izmantoja sociālos medijus. Taču nevis nemieru organizēšanā, bet gan pilsētas sakopšanā. Sociālo mediju eksperte Džoanna Džeikobsa (Joanne Jacobs) uzskata, ka tas ir pierādījums, kāda ir šo tehnoloģiju …
Padomju Savienības mantojums – daudzdzīvokļu masīvā apbūve – šobrīd iedzīvotājiem nav nedz draudzīgi, nedz sakārtoti. Lielmēroga dzīvojamie rajoni ir sava laikmeta liecinieki, tomēr to ieguldījums pilsētvides kvalitātē būtu jāpārskata. Ņemot …
2050. gadā daudzās Eiropas Savienības valstīs demogrāfiskās tendences radīs lielu spiedienu uz izdevumiem sociālajai sfērai – Latvijas gadījumā lielākie izdevumu pieaugumi prognozējami veselības un ilgtermiņa aprūpei, liecina Eiropas Komisijas pētījums. …
Latvijas prombraucēju potenciāls vēl nav izsīcis. Kopumā 12% iedzīvotāju nākotnē plāno pārcelties uz ārvalstīm, bet pavisam 18,2% iedzīvotāju plāno mainīt pašreizējo dzīvesvietu. Augsta mobilitāte raksturīga jauniešiem – par tiem kā …
Igaunijā e-petīcijas un sabiedriskās apspriešanas tiek organizētas jau desmit gadus. Tikmēr Latvijā par e-līdzdalības attīstību liecina Saeimas noraktais likumprojekts par kolektīvo iesniegumu, kas paredzēja arī elektronisku parakstu vākšanas iespēju. Jaunajā …
Gandrīz ikvienā Latvijas lauku nostūrī ir vismaz viena maza kokzāģētava. Ja tā ir pamesta un ieaugusi zālē, uzreiz skaidrs, ka miestu pametusi lielākā daļa darbaspējīgo, un tas lēnām izmirst. Vēl …
Ortodoksāli noskaņotam ekonomistam „izaugsmes” jēdziens ir stāsts par pārliecību, jebkurā kapitālistiskajā ekonomiskajā sistēmā šo vārdu tver kā svētāko no svētākajiem. Produktivitāte, patēriņš, konkurence, eksports, augstās tehnoloģijas, uzņēmējdarbība… Mūsu paaudze ir …
Kolektīvo iesniegumu izskatīšanai Saeimā varētu būt tiesīgi parakstīt arī tie Latvijas pilsoņi, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu. To paredz koalīcijā panāktā vienošanās par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī un Iesniegumu likumā. …
Domājot plašāk kā vien tikai par valūtu un monetāro sistēmu, pasaulē daudzas lokālās kopienas preces un pakalpojumus pārdod citu principu ietvaros. Daudzviet tā ir līdzīga bartera darījumiem, taču popularitāti ir …
Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegto informāciju par plānotajām darbībām, lai izveidotu nelielu, efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu ministriju, uzskatām, ka resursu optimizācija un struktūras reformas atbilst …
Piedāvājam Somijas eksperta izglītības jautājumos Dr. Pasi Sālbergs (Pasi Sahlberg) uzstāšanos ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā par Somijas pieredzi izcilas izglītības veidošanā seminārā “Ceļš uz izcilu izglītību Latvijā” Rīgas Ekonomikas …