Uģis Gruntmanis
Dzimis un audzis Saldū Latvijā. Beidzis Latvijas Medicīnas akadēmiju (tagad Rīgas Stradiņa universitāte), turpinājis mācības rezidentūrā Jeila universitātē (Yale), Ročesteras (Rochester) un Kalifornijas (California) Universitātē. Teksasas Universitātes asociētais profesors un Dalasas Veterānu slimnīcas Endokrinoloģijas klīnikas vadītājs. Interesē veselība, izglītība, politika un ekonomika Latvijā, ASV un citās valstīs. Apzinās, ka, izņemot veselības aprūpi un augstāko izglītību, pārējās disciplīnās esot diletants, taču diletants, kurš grib mācīties, lasīt, domāt un saprast vairāk. Uzskata, ka visi kopā mēs padarīsim Latviju labāku.
Baiba Tjarve
Kultūras menedžere un teātra zinātniece, ieguvusi maģistra grādu LU Filoloģijas fakultātē teātra zinātnes programmā (1998), kā arī Eiropas mākslas un kultūras pasākumu menedžmentā ECUMEST programmā (1997; Rumānija/Dižonas Komercskola Francijā). Kopš 2009. gada studē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) doktorantūrā un raksta par institucionālajām pārmaiņām Latvijas kultūrā pārejas periodā. 1998. gadā dibinājusi un līdz 2004. gadam vadījusi Latvijas Jaunā teātra institūtu, kas organizē daudzveidīgus mūsdienu teātra projektus, tostarp starptautisko jaunā teātra festivālu “Homo novus”. Publicējusies kultūras izdevumos un dienas laikrakstos par teātri un kultūrpolitikas jautājumiem. Lasa lekcijas par kultūras projektu vadību LKA, veido mājaslapu par kultūrpolitiku www.culturelab.com, kā arī piedalās kultūrpolitikas pētniecības projektos un papildina Latvijas sadaļu starptautiskā kultūrpolitikas pētniecības portālā “Compendium of Cultural Policies” (http://www.culturalpolicies.net).
Kārlis Krēsliņš
Absolvējis Maskavas Gaisa spēku inženieru akadēmiju (ar zelta medaļu) un Maskavas Universitātes Kibernētikas un skaitļošanas matemātikas nodaļu. Pabeidzis starptautiskās sadarbības un drošības, ģenerāļu un admirāļu un citus kursus. Strādājis par Ziemeļu kara flotes aviācijas pulka radiotehnisko iekārtu ekspluatācijas virsnieku, Maskavas Gaisa spēku akadēmijas profesoru, NAA prorektoru, rektoru, Latvijas NBS apvienotā štāba priekšnieku. Patlaban – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, NAA profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NAG) un konceptu attīstības un eksperimentu darba grupas (NATO CD&E WG) dalībnieks, darbojas arī Eiropas Aizsardzības aģentūras spēju tehnoloģiju grupā (CAPTECH) GEM4 – Guidance&Control –, ES FP7 Drošības programmas komitejas loceklis. Apmēram 90 zinātnisko pētījumu un rakstu par radiolokācijas problēmām autors un autoru kolektīvu dalībnieks. Zinātnisko žurnālu par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” un „Militārā Zinātne” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs. Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, Džordža Māršala centra Latvijas biedrības prezidents, Latvijas Aizsardzības spēku apvienības goda prezidents, Latvijas Ģenerāļu kluba valdes loceklis.
Gundars Katlaps
Beidzis Latvijas Medicīnas akadēmiju. Pabeidzis vispārīgās ķirurģijas rezidentūru Latvijā un Stenfordas Universitātes medicīnas centrā. Apguvis Kardiotorakālo ķirurģiju Virdžīnijas Medicīnas koledžā un sirds un plaušu transplantāciju Papvortas (Papworth) slimnīcā (Kembridža). McGuire Veterānu medicīnas centra Kardiotorakālās ķirurģijas nodaļas vadītājs. Sirds un plaušu transplantācijas, mehānisko palīgierīču programmu direktors. Virdžīnijas Valsts universitātes asociētais profesors. ASV Veterānu lietu departamenta (Department of Veterans Affairs) Nacionālās ķirurģijas aģentūras (National Surgery Office) Transplantācijas ķirurģijas padomes (Transplant Surgery Advisory Board) priekšsēdētājs. Orgānu sagādes organizācijas „Lifenet” medicīnas padomes biedrs, UNOS sirds transplantācijas 11. reģiona revīzijas padomes biedrs. Vairāku publikāciju un pētniecisko darbu autors.
Ieva Strode
Ieguvusi socioloģijas bakalaura grādu un sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā un kopš 1998. gada strādā vienā no lielākajiem sabiedriskās domas izpētes uzņēmumiem Latvijā – pētījumu centrā SKDS. Darbu sākusi kā pētniece (projektu vadītāja, vēlāk projektu direktore sociālo un politisko pētījumu jomā), 12 gadus veikusi pētījumus gan publiskā, gan privātā sektora vajadzībām. Piedalās pētījumu metodoloģijas izstrādē, īstenojusi pētījumus, kuros izmantotas gan kvalitatīvās (padziļinātās intervijas un fokusgrupu diskusijas), gan kvantitatīvās metodes. Kopš 2008. gada lasa kursu „Pētniecības metodes sabiedriskajās attiecībās un reklāmā” Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē.
Viesturs Celmiņš
Ieguvis socioloģijas maģistra grādu LU/SZF, bijis Fulbraita stipendiāts maģistra studijās socioloģijā New School for Social Research (NSSR) Ņujorkā, ASV, ieguvis M. phil. grādu Kembridžas Universitātē. Pašlaik ir doktorants sociālajā antropoloģijā Kembridžas Universitātē. Interesē pilsētplānošana, arhitektūra un Eirāzijas reģiona attīstība. Profesionāli sevi pierādījis kā stratēģijas „Latvija 2030” jaunākais redaktors (2007–2009), lektors pilsētu antropoloģijā RSU/ESF. Sadarbojas ar Lielbritānijas Padomi Latvijā.
Jānis Brizga
Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātes Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes publiskās pārvaldes specialitātē, turpinājis maģistra studijas sabiedrības vadībā un pašreiz mācās vides zinātnes doktorantūrā. Apmeklējis kvalifikācijas celšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs (“Ietekmes uz vidi un ilgtspējīgu attīstību novērtēšana”, “Policy research and policy analyses”, “Baltic Sea Environment and Ecosystems”). Valdes priekšsēdētājs SO “Zaļās brīvības” un ANPED – Northern Alliance for Sustainability –, kā arī vides pārvaldības vadītājs SIA „Terra Libre”. Bijis eksperts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija 2030“ izstrādes vadības grupā, Rīgas pilsētas attīstības plāna stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanā. Latvijas Nacionālā attīstības plāna stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma līdzautors. Daudzu pētniecisku publikāciju, metodisku materiālu, informatīvi izglītojošu materiālu un konferenču referātu autors. Darbojies dažādās ANO, ISEE un WWF programmās.
Zane Cunska
Kopš 2006. gada pētniece Baltijas Starptautiskajā Ekonomikas politikas studiju centrā. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu matemātiskajā ekonomikā, pašlaik Latvijas Universitātē studē demogrāfiju. Pētījumu nolūkos ir strādājusi Luvēnas Katoļu universitātes Demogrāfijas institūtā (UCL Institut de Démographie), akadēmiskā žurnāla „Baltic Journal of Economics” vadošā redaktore. Pētnieciskās intereses saistītas ar demogrāfijas un izglītības, īpaši augstākās izglītības, jautājumiem, kā arī demogrāfiskās attīstības ietekmi uz Latvijas izglītības sistēmu un vispārīgāk uz ekonomiku. Pēdējos gados darbs bijis saistīts ar vairākiem lieliem pētījumu projektiem. Pašlaik notiek darbs pie Latvijas konkurētspējas novērtējuma, iepriekšējie pētījumi bijuši par augstskolu absolventu dzīves ceļiem un prasmēm, darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, reģionālo attīstību un augstskolu finansēšanas jautājumiem.
Uldis Spuriņš
Ieguvis bakalaura grādu biznesa vadībā Latvijas Universitātē, turpinājis studijas Dienviddānijas Universitātē (University of Southern Denmark) Eiropas studiju programmā, ieguvis maģistra grādu ekonomikā Fordhemas Universitātē (Fordham University). Bijis lektors Fordhemas Universitātē un Ņujorkas Pilsētas universitātē (City University of New York). Patlaban – ārštata pētnieks, eksperts ekonomikas jautājumos Analītisko pētījumu un stratēģijas laboratorijā. Pētnieciskās intereses – valsts ekonomika (public economics), eksperimentālā ekonomika, sociālais kapitāls, nevienlīdzība.
Rita Kaša
Ieguvusi doktora grādu salīdzināmajā izglītībā ASV Ņujorkas pavalsts universitātē Bufalo, aizstāvot disertāciju par studentu finansējuma decentralizāciju Latvijā. Doktorantūras laikā strādājusi par pētniecisko asistenti Starptautiskajā augstākās izglītības finanšu un pieejamības projektā (International Comparative Higher Education Finance and Accessibility Project, http:// gse.buffalo.edu/org/IntHigherEdFinance/). Pirms tam Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē. Patlaban – pasniedzēja un pētniece Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pētnieciskajā darbā pievēršas izglītības jautājumiem un sabiedrības integrācijas problemātikai. Rita Kaša ir Latvijas Disleksijas biedrības valdes locekle un darbojas starptautiskajā organizācijā Salīdzināmās un starptautiskas izglītības biedrība (Comparative and International Education Society, http://www.cies.us/).
Mārtiņš Cimermanis
Absolvējis Saulaines Lauksaimniecības tehnikumu un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Beidzis kursus Vācijā, Dānijā un Londonā lopkopības un uzņēmējdarbības jomā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs, aktīvi darbojas Latvijas lauku attīstībā un veic tās analīzi. Darbojies arī Latvijas Zemnieku federācijā (valdes loceklis) un a/s „Latvijas valsts meži” (padomes priekšsēdētāja vietnieks).
Ilona Kronberga
Beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, ieguvusi krievu valodas un literatūras skolotāja kvalifikāciju. Pēc tam Latvijas Policijas akadēmijā ieguvusi jurista kvalifikāciju un civiltiesisko zinātņu maģistra grādu. Strādājusi Tieslietu ministrijā par ministres padomnieci cietumu un probācijas jautājumos, Kriminālsodu izpildes politikas departamenta direktori, Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektori un Valsts probācijas dienesta izveides darba grupas vadītāju. Patlaban – Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS juriste, pētniece, Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore (docētais kurss – sodu izpildes tiesības). Piedalījusies vairāku dokumentu izstrādē un darbojusies konsultāciju un mācību pieredzes pasākumos: ieslodzīto izglītības sistēmas izveidošana Latvijā, Valsts probācijas dienesta izveidošana Latvijā un par sabiedrisko darbu kā alternatīvu ieslodzījumam. 2004. gada 29. janvārī Londonā saņēmusi starptautisko sabiedriskās justīcijas balvu „Par probācijas dienesta idejas ieviešanu un ar to saistīto normatīvo aktu izstrādi Latvijā trijos gados – no vīzijas uz realitāti”. Galvenās ekspertīzes jomas – kriminālsodu politika un penitenciārā sistēma.
Maija Spuriņa
Mācījusies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, pēc tam Rīgas Komercskolā. 1997. gadā beigusi Rīgas Ekonomikas augstskolu un ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā un biznesa vadībā. No 1997. līdz 1999. strādājusi Eiropas Integrācijas birojā. 2000. gadā iestājusies Latvijas Universitātes socioloģijas maģistra programmā un 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu socioloģijā. Kopš 2002. gada rudens mācās socioloģijas doktorantūrā New School for Social Research (NSSR) Ņujorkā, ASV. Kopš 2007. gada ir doktora grāda kandidāte socioloģijā. Pētniecisko interešu jomas – kultūrsocioloģija, kolektīvā atmiņa, etniskā un nacionālā piederība, nacionālisms. Patlaban Latvijā izstrādā disertāciju par kolektīvo atmiņu. No 2007. līdz 2008. gadam piedalījusies Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģijas jeb „Latvia 2030” izstrādē, viena no stratēģijas līdzautorēm.
Uldis Mitenbergs
Beidzis Rīgas Stradiņa universitāti ārsta specialitātē, ieguvis maģistra grādu Jeila universitātē ASV, pašreiz vieslektors Rīgas Stradiņa universitātē un doktorants UMIT (Austrija), darbojas farmācijas un veselības aprūpes jomā; zinātniskās intereses – veselības tehnoloģiju novērtēšana un veselības aprūpes politika un organizēšana.
Karīna Vasiļevska-Dāsa
2004. gadā ieguvusi maģistra grādu sociālantropoloģijā Londonas Ekonomikas augstskolā Lielbritānijā, bakalaura grādu Mauntholiokas koledžā ASV (2000. gadā). Strādājusi ar attīstību saistītos starptautiskos projektos Kosovā, Horvātijā, Moldovā, arī Latvijā. Vadījusi Tautas attīstības pārskata projektu LU Sociālo un politisko pētījumu institūtā (2004. –2005. gads) un piedalījusies “Stratēģijas 2030” izstrādāšanā. Patlaban – konsultante sociālantropoloģijas jautājumos un Rīgas Stradiņa universitātes lektore. Galvenās pētnieciskās intereses – ģimene un radniecība pārmaiņu sabiedrībā, dzimtes jautājumi Austrumeiropā, bērni un bērnība kā sociāla konstrukcija, vides vēsture un vides apziņa Latvijā. Svarīgākie pētnieciskie projekti, kuros piedalījusies: Publiskā bibliotēka bērnu zīmējumos (Kultūras un informācijas sistēmas, 2011), Jūrmalas vides vēsture padomju laikos (2008), Apmācības materiāls kultūras jūtīguma jautājumos (Starptautiskā migrācijas organizācija, 2007), Pētījums par vardarbību ģimenē un veselību (Pasaules veselības organizācija, 2007), Rīgas attīstības nākotnes scenāriji (2007), Vīrieša loma Latvijas publiskajā un darba vidē, projekts „Tētis mājās” (Eiropas Savienība, 2006), Bērnu dzīves kvalitāte Latvijā (Stratēģiskās analīzes komisija, 2005).
