Daudzviet Eiropas valstis nolēmušas spert sāpīgo soli un pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu. Šobrīd to Latvijā rosina ari Labklājības ministrija. To saista ar vidējā dzīves ilguma paaugstināšanos, kā arī darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kaut daudzviet pensionēšanās vecumu nosaka prognozes, ir valstis, kurās pensionēšanas vecuma lielums nākotnē būs mainīgs, jo ņems vērā reālo situāciju, ne pirms gadiem modelētu ekonomisko un demogrāfisko situāciju.
Šobrīd Labklājības ministrija iecerējusi pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu sākot no 2014.gada no pašreizējiem 62 gadiem līdz 65 gadiem: pa 3 mēnešiem ar 2014.gada 1.janvāri un 2015.gada 1.janvāri; pa 6 mēnešiem ar 2016.gada 1.janvāri līdz 2020.gadam. Vienlaikus notiks pakāpeniska pensionēšanās vecumu paaugstināšana priekšlaicīgajām pensijām līdz 63 gadu vecumam. Tāpat uzsvērta vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža paaugstināšana līdz 15 gadiem, sākot ar 2014.gadu, un līdz 20 gadiem, sākot ar 2020.gadu.
Maģiskais 65
Tendence palielināt pensionēšanās vecumu ir tipiska parādība šodien Eiropā. Tā saistīta ar bažām par Eiropas novecošanos, kuru pat vairs nespēs glābt imigrantu pieplūdums, kurš kādu brīdi ir nodrošinājis Rietumeiropas sociālo labklājību. Kādreizējā Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vadītāja vietniece Gabriela Staunere aicinājusi pensijas veidot individualizētākas un nepaļauties uz paaudžu sociālo solidaritāti.
Igaunijā pensionēšanās vecums sievietēm šobrīd tiek palielināts līdz vīriešu pensionēšanās vecumam – 63 gadiem. Sākot ar 2017.gadu, tas pakāpeniski paaugstināsies – ik gadu par 3 mēnešiem līdz tas sasniegs 65 gadus 2026.gadā. Arī Lietuvā no 2012.gada pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem pakāpeniski paaugstinās: sievietēm – ik gadu paaugstinot par četriem mēnešiem; vīriešiem – par diviem mēnešiem.
Ungārijā, Slovēnijā, Lielbritānijā pensionēšanās vecums 2020. gadā sasniegs 65 gadus, Vācijā tas būs 66 gadi, bet Nīderlandē 2025. gadā – pat 67 gadi.
Pastāv alternatīvas
Tomēr ne visur pensijas vecums tiks noteikts mehāniski, izejot no ilgtermiņa prognozēm par nodarbinātajiem un vidējo vecumu. Dānijā, piemēram, tas būs saistīts ar reālo dzīves ilgumu, nevis prognozēto. Dāņi, atbilstoši 2006. gadā pieņemtajam likumam, pensionēšanās vecumu nosaka atbilstoši vidējam paredzamajam dzīves ilgumam un garantēto pensiju maksās vien 14 gadus. Likums stāsies spēkā vien sākot ar 2025.g un tas paredz, ka, pieaugot dzīves ilgumam, vienlaicīgi paaugstinās arī pensionēšanās vecums. Likumā noteikts, ka saskaņā ar šo plānu pensijā Dānijā nedrīkstēs iet ātrāk nekā 19 gadus pirms vidējā dzīves ilguma un saņemt valsts garantēto pensiju 14 gadus pirms vidējā dzīves ilguma. Šobrīd vidējais dzīves ilgums Dānijā ir 81.g, kas nozīmē, ka pensijā var iet 62.g.vecumā, bet tikai 67 gados var sākt saņemt pensiju. Pirmos piecus pensijas dzīves gadus pensionārs atbild par savu pensiju pats; viņš dzīvo no paša uzkrātā nevis no garantētās valsts pensijas.
Savukārt Čehijā sievietēm pensionēšanās vecums saistīts arī ar dzīves laikā radīto bērnu skaitu. Kaut gan arī Čehījā 2030. gadā pensijas vecums būs 65 gadi, sievietēm, kurām ir divi vai vairāk bērni joprojām būs tiesības pensionēties trīs gadus agrāk.
Komentāri
Ģitāru es mācījos spēlet pašmācības ceļā, spēlēju 2 gadus , bez nakādas muzikālās pieredzes, neko citu nemāku , nepazīstu notis, neko, zinu tikai akordus, bet redzu, ka, ja man šajā mirklī liktu kaut ko spēlēt bez gatavošanās , domāju, ka pieciniekā nebūtu grūti tikt, patiesībā tādēļ esmu nedaudz vīlies , neteikšu kādā ziņā, bet labi , novēlu visiem veiksmi un izturību , atcerieties – jūs visi esat unikāli, katram ir savs stils katram ir sava tehnika un tāpēc jūs esat tik labi , VEIKSMI.