www.creativecommons.org

Igaunijā e-petīcijas un sabiedriskās apspriešanas tiek organizētas jau desmit gadus. Tikmēr Latvijā par e-līdzdalības attīstību liecina Saeimas noraktais likumprojekts par kolektīvo iesniegumu, kas paredzēja arī elektronisku parakstu vākšanas iespēju. Jaunajā Saeimā šāda likumprojekta vairs nav, bet valdības deklarācijā par e-līdzdalību ir tikai viena, deklaratīva frāze.

Tikmēr Igaunijā pilsonisko līdzdalību internetā organizē Igaunijas Valsts kanceleja. Latvijā līdzvērtīgs portāls ir privātā iniciatīva manabalss.lv, taču tā darbība ir ierobežota, kamēr valsts līmenī netiek atzīti kolektīvie iesniegumi un elektroniski vāktas iniciatīvas.

Igauņiem jau desmit gadus

Jau kopš 2001. gada Igaunijas valsts pārvalde pievērsusies e-līdzdarbības jautājumu risināšanai. Šobrīd visu Igaunijas valsts iestāžu sadarbības platforma ar iedzīvotājiem ir Osale, kas darbojas kopš 2007. gada. Portālā reģistrējušies gan pilsoņi, gan arī nevalstiskās organizācijas un interešu grupas. Portālu izveidojusi un organizē Valsts kanceleja, nosakot trīs mērķus:

• Pilsoņi un interešu grupas var uzsākt iniciatīvas jauniem likumdošanas pieprasījumiem, iepazīstināt valdību ar savām idejām un kritiku, kā arī nosūtīt petīcijas. Par katru šādu pieteikumu portāla apmeklētāji balso un izsaka komentārus. Pēcāk ierosinājums tiek nosūtīts attiecīgajai valsts iestādei, kura publicē oficiālu atbildi ar skaidrojumu, kāda rīcība saistībā ar ierosinājumu veikta vai neveikta.
• Ar portāla palīdzību pilsoņi var piedalīties sabiedriskajās apspriešanās. Igaunijas Valsts kanceleja veicina, lai valsts institūcijas izmanto šo platformu politikas un attīstības plānošanas dokumentu, noteikumu un likumprojektu sabiedriskajai apspriešanai. Tomēr tā ir brīvprātīga valsts iestāžu darbība un nav obligāta.
• Informācija par izstrādē esošajiem politiskajiem dokumentiem (lēmumi, likumprojekti utml.) un to ietvaros gaidāmajām sabiedriskajām apspriešanām. Portālā ir arī meklēšanas funkcija, kas nodrošina apmeklētājiem informāciju par valsts pārvaldes izstrādāto dokumentu gaitu (no pieprasījuma izstrādāt līdz pat pieņemšanai parlamentā).

Pirmo divu gadu laikā portālā norisinājās vairāk nekā 70 sabiedriskās apspriešanas, katrā no tām piedalījušies aptuveni 5 000 portāla apmeklētāju.

Latvijā līdzvērtīgu portālu manabalss.lv šogad izveidoja Kristofs Blaus un Jānis Erts. Finansiālu ieguldījumu bez idejas autoriem devuši reklāmas un IT uzņēmumi, kā arī Sorosa Fonds Latvija. Portālā iespējams iesniegt idejas un savākt tām nepieciešamo atbalstu. Balsojums notiek ar Latvijā reģistrētu internetbanku autorizāciju.

Saistībā ar manabalss.lv vasarā notika mēģinājumi grozīt Saeimas Kārtības rulli, lai paplašinātu iespējas iedzīvotājiem ietekmēt Saeimas darba kārtību. „Vienotības” likumprojekts paredzēja, ka ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņiem, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu, ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu, kas skar kādu likumdošanas ceļā izskatāmu jautājumu. „Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzības drošums,” noteikts likumprojektā.

Marinē trīs mēnešus

Likumprojektu Saeima skatīja 1. jūlijā, taču to noraidīja. Pēc divām nedēļām stipri līdzīgu ierosinājumu iesniedza „Par labu Latviju” frakcijas deputāti. Tas paredzēja, vienu būtisku izmaiņu – iesniegumu ir tiesības iesniegt arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Saeimas vairākums atbalstīja likuma grozījumu nodošanu komisijām, taču līdz jaunās Saeimas sasaukšanai – triju mēnešu laikā – to nepaguva izskatīt pat pirmajā lasījumā. Līdz ar to likumprojektu nevarēja pārņemt jaunā Saeima un lemt par tā izskatīšanas turpināšanu. Rezultātā iniciatīva par e-pārvaldes stiprināšanu Saeimā ir turpat, kur tā bija pirms priekšvēlēšanu laika.

Jāņem vērā, ka politisko partiju iespējas ietekmēt likumprojektu izskatīšanu gan bija ierobežotas, jo Saeima bija atlaista un tās sēžu darba kārtību noteica Valsts prezidents. Saeimas arhīvs liecina, ka Juridiskā komisija likumprojektu izskatīšanai 1. lasījumā bija sagatavojusi 16. augustā. Pēc tam Saeimā norisinājās vēl trīs plenārsēdes, taču nevienā no tām likumprojektu par kolektīvo iesniegumu prezidents neiekļāva.

Pilsoniskās līdzdalības stiprināšana ar elektronisko tehnoloģiju iespējām pausta visu triju valdības veidojošo partiju programmās. „Plaši izmantojamas e-demokrātijas iespējas, nodrošinot sabiedrības dalību dokumentu komentēšanā, elektroniski noformēti likumdošanas priekšlikumi, e-referendumi gan valsts līmenī, gan reģionos. Vienlaikus rūpīgi jāizvērtē ieguvumi un izmaksas, nepieļaujot nepamatoti dārgu un dublējošu e-projektu attīstību,” rakstīts Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” programmā. Savukārt Vienotība sola „stiprināt e-demokrātiju, attiecībā uz Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību lēmumiem iedibinot e-konsultāciju un e-petīciju kārtību”. Arīdzan Zatlera Reformu partija uzskata, ka jānostiprina vēlētāju tiesības iniciēt sabiedrībai būtisku jautājumu iekļaušanu Saeimas dienas kārtībā. „To var nodrošināt izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, vēlētājam elektroniski izsakot savu viedokli internetā,” teikts programmā.

Diemžēl priekšvēlēšanu programmas nav īstenojušās valdības deklarācijā. Par e-līdzdarbību tajā vien teikts, ka viena no prioritātēm ir sabiedrības līdzdalības un iniciatīvas veicināšana dalībai valsts pārvaldes procesos. Taču neko sīkāk par to deklarācijā neatrast.

Tomēr cerību dod partiju individuālās iniciatīvas, kurās reizumis tiek pieminēta manabalss.lv platforma. To savos paziņojumos šomēnes minējuši gan Zatlera Reformu partijas, gan Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vai to deputāti.

Negaidīt, bet rīkoties

Igaunijā e-pārvaldes aizmetņus iedēstīja 2001. gadā. Tad kopīgi ar e-pārvaldes Akadēmiju (Igaunija) un Eiropas Universitātes Institūtu (Itālija), kā arī atbalstu no Eiropas Savienības tika izstrādāta atvērtā koda programmatūra Today I Decide. To var izmantot ikviena valsts, pašvaldības vai privāta iestāde, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību.

Ņemot vērā, ka Igaunijā iedzīvotāju un valsts sadarbības platforma darbojas bez stingri reglamentētiem nosacījumiem valsts pārvaldei iesaistīties portāla Osale veidošanā, ir redzams, ka ne vienmēr vajag likumus un noteikumus, bet iniciatīvu – gan no valsts, gan iedzīvotāju puses. Igauņu izstrādātā atvērtā koda programmatūra ļauj negaidīt uz valsts spēju iniciēt līdzdarbību, bet izmantot to jau šodien savas kopienas labā.

Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu Scenāriji.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt.