Latvijas prombraucēju potenciāls vēl nav izsīcis. Kopumā 12% iedzīvotāju nākotnē plāno pārcelties uz ārvalstīm, bet pavisam 18,2% iedzīvotāju plāno mainīt pašreizējo dzīvesvietu. Augsta mobilitāte raksturīga jauniešiem – par tiem kā vērtīgu darbaspēku nākotnē aizvien asāk cīnīsies Eiropas Savienības dalībvalstis.
Radošās laboratorijas un pētījuma centra SKDS martā veiktā aptauja apliecina, ka 73% iedzīvotāju neplāno pārcelties. Savukārt lielākā daļa no potenciāli migrējošajiem plāno doties dzīvot uz citu Eiropas Savienības valsti – 10%, ārpus Eiropas Savienības plāno doties 2,3% aptaujāto. Uz kādu citu apdzīvotu vietu Latvijā domā pārcelties 4,5% no aptaujātajiem, bet tikai 1,3% plāno pārcelties uz kādu citu apdzīvoto vietu lauku apvidū Latvijā. 9% aptaujāto neatbildēja uz jautājumu.
Visbiežāk pamudinājums pārcelties uz dzīvi citur minēts interesantāks vai labāk apmaksāts darbs (56%), kam seko iespējam nodrošināt bērniem labākas izglītības iespējas, t.sk. labāku skolu (24%) vai arī nodrošināt sev vai kādam citam pieaugušajam ģimenes loceklim labākas iespējas mācīties, celt kvalifikāciju vai pārkvalificēties (17%). Retāk kā iemesli, kas mudinātu pārcelties minēta labāka pieeja veselības aprūpei (15%), atrast piemērotāku mājokli (14%), uzlabot pieeju precēm un pakalpojumiem, piemēram, vairāk veikalu un pakalpojumu izvēle (7%). Reti kad izšķiroša ir ekoloģiski tīrāka vide (6%) vai labākas iespējas izklaidēties un apmeklēt kultūras pasākumus (5%).
Latvijas jauniešu vidū – vecumā no 15 līdz 35 gadiem – vēlme doties uz ārvalstīm strādāt ir stipri augstāka, liecina janvārī veikta Eurobarometer aptauja, tomēr tas ir zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs un nebūt nav starp augstākajām Eiropas Savienībā. Eurobarometer pētījumā, aptaujājot Latvijas jauniešus, noskaidrojies, ka 30% vēlētos citā ES dalībvalstī strādāt noteiktu laiku, bet ilgtermiņā strādāt citā ES valstī vēlas 32%. Lietuvā rādītāji ir līdzīgi, bet Igaunijā noteiktu laiku ārzemēs vēlētos strādāt 37% jauniešu, bet ilgāku laiku – 27%. Augstākie rādītāji ir Īslandei, Zviedrijai, Bulgārijai, Rumānijai un Somijai, kur kopā gan īstermiņa, gan ilgtermiņa darbā citā ES valstī vēlētos strādāt vairāk nekā 70% aptaujāto jauniešu.
Tāpēc var prognozēt, ka nākotnē darba tirgus mobilitāte Eiropas Savienībā tikai palielināsies. Šis darbaspēks būs gados jauns un savstarpēja valstu konkurence tikai pieaugs, jo ES demogrāfiskās prognozes liks aizvien asāk un asāk cīnīties par dalībvalstu pilsoņu piesaistīšanu savas valsts ekonomikas attīstībai. Ja šobrīd Latvijas darba tirgus nav konkurētspējīgs atalgojuma ziņā, tad jādomā par nākamajām iedzīvotāju izvēlēm – laba izglītība bērniem un tālākizglītības iespējas, kvalitatīva veselības aprūpe un piemērots mājoklis.
Komentāri