www.creativecommons.org

Apkaimju mājas lapas var stiprināt piederības sajūtu, demokrātiskos procesus un līdzdalību. Vietējām pašvaldībām būtu jāveicina to veidošanās un ar to palīdzību proaktīvi jāveicina savstarpējā komunikācija. Latvijā gan to attīstība vēl ir stipri lielā sākumstadijā – savstarpējā komunikācija ir minimāla.

The Online Neighbourhood Networks konsultanti pētīja trīs Londonas apkaimju mājas lapas un to lietotāju paradumus un attieksmes: Brockley Central, East Dulwich Forum un Harringay Online. Rezultāti apliecina – apkaimju mājas lapas stiprina piederības sajūtu un demokrātiskos procesus un līdzdalību.

Rādītāji uzlabojas

Ja izpildvaras pārstāvji iesaistās šo lapu raisītajās diskusijās, uzlabojas vietējo iedzīvotāju attieksme pret viņu darbību. Jo augstāka apkaimes lapā bijusi izpildvaras proaktivitāte, atvērtība sadarbībai un pieejamība, vaicājot atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem, jo pozitīvāk to vērtējuši apkaimes iedzīvotāji. Nevienā no izpētītājiem gadījumiem nav apstiprinājušās bažas, ka apkaimju portāli pārvērtīsies par žēlabu, negāciju un ķildu vietnēm.

Apkaimju mājas lapu lietotāju vidū daudz biežāk novērojama savstarpējā kontaktēšanās. 42% no aptaujātajiem norāda, ka tieši apkaimes mājas lapas lietošana ir bijis iemesls, lai satiktu iepriekš nepazīstamus kaimiņus. Šīm mājas lapām iedzīvotāju vidū ir liela uzticamība kā pārmaiņu nesējiem: 75% aptaujāto uzskatīja, ka tās veicina iedzīvotāju sadarbību kopienas dzīves apstākļu uzlabošanā.

Šīs mājaslapas iedzīvotāji izmanto gan, lai būtu informēti par notiekošo apkaimē (95%), sameklētu atbildes uz aktuāliem jautājumiem (92%), atrastu apkaimē esošus uzticamus pakalpojumu sniedzējus (74%).

Augsta uzticamība

Lielbritānijā 63% aptaujāto vietējās apkaimes mājas lapu uzskatīja par galveno vietējo ziņu avotu. Kā galveno veiksmes faktoru šīm mājas lapām uzskatāms dažāda satura piedāvājumu: iedzīvotāji izsaka viedokļus, izvērtē pieņemtos lēmumus, aicina atbildīgās institūcijas rīkoties, meklē risinājumus un uzņemas rīcību. Arīdzan pašvaldības saskata šīs mājas lapas kā palīgu noskaidrot vietējās sabiedrības viedokli un aktuālās problēmas.

Tomēr veiksmīgai apkaimes mājas lapai jāizvairās no agresīva negatīvisma un jāveicina līdzsvarotas diskusijas, lai pašvaldības vēlētos piedalīties dialogā. Līdzsvara uzturēšana ir tieša apkaimes mājas lapas izveidotāju un uzturētāju atbildība. Turklāt aptaujāto mājas lapu lietotāji norāda, ka gan respektē, gan atbalsta administratoru veiktu satura kontroli.

Latvijā – vāja komunikācija

Rīgas rajonā pastāv vairākas apkaimju mājas lapas. Piemēram, Mārupītes apkaimes mājas lapa klāsta, ka tajā iespējams uzzināt par „vislabākās Rīgas daļas kultūru, vēsturi, sadzīvi, notikumiem, iedzīvotājiem, atgadījumiem, pasākumiem un praktiskām lietām”. Norādīts, ka visiem, kas dzīvo Mārupītes apkaimē ir līdzīgas problēmas – ūdensapgāde, kanalizācija, ceļu infrastruktūra, sabiedriskais transports, atkritumu savākšana, izglītība un drošība. Vienas un tās pašas iepirkšanās vietas, pakalpojumi un servisi. „Taču dažkārt trūkst informācija par to kur un kas notiek, kas ir atgadījies un ko kopīgi varam darīt. Dažkārt ir visiem jānāk kopā un jāvāc paraksti tādejādi izsakot viedokli un nostāju. Dažkārt ir jārīko vides sakopšanas talkas, lai mūsu kopīgā dzīves telpa kļūtu labāka,” klāsta lapas veidotāji, kas par mērķi nosaukuši vēlmi „uzlabot dzīves apstākļus sev un citiem”.

Savukārt Mežaparka Attīstības biedrības mājas lapā papildus jaunumiem un pasākumiem ir apskatīti arī politiski jautājumi – aptaujātas politiskās partijas par nekustamā īpašuma nodokļa jautājumiem, jo “Mežaparka iedzīvotāju degpunktā ir viens jautājums – nepamatoti un nesamērīgi lielais un arvien pieaugošais nekustamā īpašuma nodoklis”. Tāpat mājas lapas ir Berģiem, Vecrīgai. Tomēr nevienā no apkaimju mājas lapām nav jūtams, ka būtu aktīva komunikācija ar vietējo pašvaldību un tās iestādēm.

Vienlaicīgi Rīgas Domes veidotā galvaspilsētas apkaimju mājaslapa, kuras ideja ir „centieni uzlabot pilsētas attīstības plānošanu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti”, ietver arī foruma sadaļu. Taču sadarbība ar apkaimju mājas lapām acīmredzami ir vāja, jo pie apkaimju aprakstiem velti meklēt to adreses. Tomēr gan mājaslapa izveide, gan arī domes organizētais Rīgas apkaimju forums, kas norisināsies novembra sākumā, liecina par pašvaldības vēlmi veicināt apkaimju attīstību.

Ceļš zināms, bet vēl tālu ejams

Viens no Vecrīgas apkaimes mājas lapas veidotājiem Guntis Stirna savulaik jau norādīja, ka šobrīd vietējās kopienas iedzīvotāji aktivizējas vien tad, kad apkaimes apstākļi tiek apdraudēti – vai tie būtu jauni brīvostas attīstības plāni, kas ierobežotu Vecmilgrāvja iedzīvotājus, vai Vecrīgas gadījumā – transporta organizācija. „Ir liela distance starp politisko varu, kura īsti negrib dzirdēt cilvēkus, viņi neprot, pilsoniskajos procesos nav iebūvēta šāda pilsoniskā uzklausīšana. […] Mans redzējums, kā pilsēta varētu sadarboties ar iedzīvotājiem, ir sākt no apakšas uz augšu,” uzskata G. Stirna.

Pagaidām moderno tehnoloģiju izmantošana vietējās kopienas stiprināšanā un līdzdalības veicināšanā Latvijā ir vāja – kaut vai Rīgā no 58 apkaimēm vien dažām ir savas mājas lapas, turklāt tās lielākoties koncentrējas uz iedzīvotāju un kultūras pasākumiem. Jāatgādina arhitektes Evijas Lībažes teiktais par Rīgas lielmēroga apbūvi – tās nedraudzīgums ir ne tikai arhitektūras problēma, bet piederības sajūtu veido iedzīvotāji. Mājas lapas ir viegls un efektīvs līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu Scenāriji.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt.