www.creativecommons.org

Demogrāfiskā situācija Eiropas Savienībā ir tik kritiska, ka, pat saglabājot pašreizējos imigrācijas apjomus, pēc 30 gadiem vairs nebūs iespējams uzturēt dāsno sociālo drošības sistēmu un nodrošināt pensijas, veselības sistēmu un citus sociālos pakalpojumus pašreizējā līmenī. Modelējot situāciju nākamo 30 gadu periodā, būtiskas izmaiņas gaidāmas gan pensiju sistēmā, gan nodarbinātībā, gan arī sociālo pakalpojumu jomā: strādāsim ilgāk, strādās vairāk eiropiešu un mazāk pakalpojumus nodrošinās valsts. Bet paaudžu solidaritāti aizvien vairāk aizvietos individuālisms, tā prognozē kādreizējā Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vadītāja vietniece Gabriela Staunere.

Žurnāla European View publikācijā G. Staunere norāda, ka iemesli šādām prognozēm ir labi zināmi: zems dzimstības līmenis un pieaugošs vidējais dzīves ilgums. Demogrāfiskā attīstība Eiropā virzās sarūkošā un ievērojami vecākas sabiedrības virzienā. 2050. gadā vecajā kontinentā populācija būs samazinājusies un vidēji vecāka nekā šodien. Turklāt aizvien retāk tiek dibinātas laulības, palielinās šķiršanās gadījumu skaits un vēlākā vecumā ģimenes (vai vientuļās mātes) rada bērnus. Līdz ar to pieaugošais individuālisms izaicina pilsoņu lojalitāti paaudžu solidaritātei un sociālajai drošības sistēmai.

Produktivitātei jāaizvieto nodarbinātība

Autore norāda, ka tuvākajās dekādēs IKP ikgadējais pieaugums samazināsies, un ekonomiskā pieauguma dzinējspēki mainīsies. Pēc 2030. gada nodarbināto skaita sarūkošā dinamika būs bremzējošs faktors ekonomiskajai attīstībai. Pat ja tiek saglabāts pašreizējais imigrācijas līmenis, Eiropas Savienības darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kurš 2005. gadā veidoja 227 miljonus, samazināsies līdz 183 miljoniem 2050. gadā.

Tāpēc imigrācija šoreiz nespēs atrisināt gaidāmās problēmas. Aprēķini liecina, ka būtu nepieciešami 90-100 miljoni imigrantu, lai novērstu Eiropas novecošanās problēmu, taču tik daudzskaitlīgs imigrantu pieplūdums radītu citas neizbēgamas problēmas, kas saistītas ar atšķirīgajām kultūrām un reliģiju. Tāpēc tas vairs nav reāls risinājums. Produktivitāte kļūs par dominējošo, reizēm pat vienīgo, kas stimulēs ekonomisko izaugsmi.

Tajā pašā laikā pašreizējās ES valstu sociālā politikas turpināšana nozīmētu būtisku sociālo izdevumu palielināšanos lielākajā daļā dalībvalstu līdz 2050. gadam, lielākoties pensijām un veselības sistēmai. Tā pieaugumu nevarēs kompensēt, piemēram, uz izglītības sistēmas ietaupījumiem, kura lielākoties vērsta uz jauniešu izglītošanu, jo ieguldījumi profesionālajā un vispārējā izglītībā vai tālākizglītībā vēl joprojām būs nepieciešamība Eiropai tāpēc, ka cilvēkkapitāls ir un būs tās galvenā vērtība.

Nodokļi: jāstimulē darba tirgus

Globālās sacensības un pieaugošās mobilitātes dēļ bezjēdzīgi būs paaugstināt nodokļus darbaspēkam. Lai ES ekonomika būtu konkurētspējīgāka un stimulētu nodarbinātību, svarīgi tieši samazināt atkarību no nodokļiem par darbaspēka atalgojumu. Nepieciešama pāreja uz tādu nodokļu sistēmu, kas koncentrētos uz kapitāla un patēriņa aplikšanu ar nodokļiem. „Nepieciešams apsvērt plašāku ekoloģisko nodokļu ieviešanu un akcentu uz patēriņu kā galveno nodokļu ienākumu avotu, taču tas nozīmē arī lielāku progresīvo nodokļu pielietošanu, lai mazinātu spiedienu uz mazturīgākajām iedzīvotāju grupām,” norāda G. Staunere.

Likumsakarīgi, ka bezdarba rādītāji arī samazināsies, un līdz 2050. gadam samazinājums varētu būt aptuveni par 0,6% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr šis samazinājums ir pārāk maznozīmīgs, lai ar to kompensētu izdevumus citos valsts sektoros.

Samazinoties darbspējīgo iedzīvotāju skaitam, samazinās arī kopējais nostrādāto darba stundu skaits. Tāpēc nākotnē aktīvajai iedzīvotāju daļai būs vai nu jāstrādā vairāk stundu, vai arī tiem, kuri šobrīd strādā uz pusslodzi, būs jāpāriet uz pilnas slodzes darba laiku. Demogrāfiskās izmaiņas ietekmēs arī darba tirgū strādājošo vecumu īpatsvaru un aizvien vairāk tiks nodarbinātas sievietes un vecāki cilvēki. 

Pensijas būs individuālākas

Demogrāfiskā attīstība visās ES valstīs spiedīs palielināt valsts izdevumus pensijām. To daļēji varētu kompensēt privāto pensiju sistēmas aktīvāka izmantošana, taču to izmantošanai ir savas problēmas un riski, kas pieprasa atbilstošus regulējošos mehānismus. Tomēr skaidrs, ka tradicionālās pensiju sistēmas, kuras ir veidotas, balstoties uz sistemātisku risku novērtēšanas un standartizētu dzīves modeli, būs jāmaina, jo šobrīd nodarbināto karjeras saistītas ar augstu mobilitāti, bieži mainot darba devējus un nodarbinātības formas, kas ietekmē arī uzkrājumu veidošanu. Tāpēc bez privāto pensiju fondiem pārtikušas vecumdienas varētu nodrošināt sistēma, kurā, piemēram, nodarbinātajiem tiek daļa no uzņēmumu peļņas kā pensijas uzkrājums.

Ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, valsts piedāvātā sociālā aprūpe aizvien samazināsies, piedāvājot minimālu apmaksāto pakalpojumu grozu. Tie, kas varēs atļauties, medicīniskos pakalpojumus izmantos privātajās klīnikās, kas piedāvās augstāku servisu un plašāku pakalpojumu klāstu. Rezultātā tiks iedragāta uzticība valsts aprūpes sistēmai un sociālajai solidaritātei kopumā.

Bez reformām neiztikt

Tāpēc demogrāfiskās tendences liks agri vai vēlu ES dalībvalstīm pārskatīt pastāvošās tradicionālās sociālās drošības sistēmas, tai skaitā, pensiju sistēmu, kā arī darba tirgus atbalsta programmas, veselības un izglītības politiku un darbinieku uzkrājumu shēmas. Un jo ātrāk tas tiks darīts, jo mazāk sāpīgas būs nepieciešamās reformas.

Daži no risinājumiem paredzētu veicināt nodarbinātības rādītājus vecuma grupā no 55-65 gadu vecumam un sieviešu vidū, kuru nodarbinātības rādītāji ir zemāki nekā vīriešu. Otrs nozīmīgs virziens būtu palielināt nodarbinātības iespējas un apstākļus cilvēkiem ar invaliditāti, tos vairāk iekļaujot darba tirgū un palielinot nodarbināto skaitu.

Tomēr lielas vai mazas, šīs izmaiņas ietekmēs ikvienu un reformas neizbēgami saskarsies ar spēcīgu ideoloģisku un sociālpolitisku pretestību, jo pieprasa īstermiņa politiskās un materiālās vajadzības upurēt ilgtermiņa attīstībai.

Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu Scenāriji.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt.