Dzimstību ietekmē virkne dažādu faktoru. To vidū arī statuss. Eiropas Universitātes institūta (A European postgraduate and postdoctoral research institute for Economics, History, Law, Political and Social Sciences) Politisko un sociālo zinātņu departamenta pētnieks Jens Ehrhardts (Jens Ehrhardt) un profesors Martins Koli (Martin Kohli) nesen publicētajā pētījumā „Individualizācija un auglība“ („Individualisierung und Fertilität”) apgalvo, ka pirmais nozīmīgais demogrāfikais kritums Rietumu sabiedrībā novērojams laikā, kad krasi paaugstinājās bērna kā indivīda statuss. 20. gadsimta sākumā arvien mazāk bērnu izmantoja kā lēto darbaspēku zemas kvalifikācijas darbu veikšanai, savukārt bērnu izglītošana ieguva arvien plašākus apmērus. Tas noveda pie nozīmīgām izmaiņām Rietumu sabiedrībā kopumā. Viens no pasaules vadošajiem demogrāfiem Džons Kaldvels (John Caldwell) situāciju skaidro šādi:
Aizliedzot bērnu darba spēka izmantošanu un piespiežot bērnus apmeklēt mācību iestādes, pilnībā mainījās ģimenes budžeta pārvaldīšana. Ja līdz šim vecākiem bērni bija finansiāli izdevīgi, jo viņi strādāja un papildināja ģimenes budžetu, reformu rezultātā bērni ne tikai pārstāja strādāt, vecākiem turklāt bija jāmaksā par viņu skološanu, līdz ar to daudzu bērnu uzturēšana kļuva finansiāli neizdevīga. Bērni saistījās ar izmaksām.
Reformas, saskaņā ar Kaldvela teikto, noveda pie dzimstības krituma. Turklāt 20. gadsimta sākumā arī kontracepcijas izmantošana nevēlamas grūtniecības novēršanai tika izmantota arvien plašāk, līdz ar ko topošo vecāku lēmums par vēl vienu bērnu ģimenē arvien biežāk bija negatīvs.
Otrajā demogrāfiskajā kritumā, kas Rietumos novērojams ap pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, bērnu dzimstības samazināšanos ietekmēja jau pavisam citi faktori. Tiesa, līdzīgi kā pirmajā gadījumā, arī šeit būtisku lomu spēlēja laiks, kas izmantots izglītības iegūšanai. Sešdesmitajos gados Rietumos, strauji palielinoties iedzīvotāju ienākumiem, arvien vairāk sievietes lēma par labu augstākās izglītības iegūšanai. Virkne piemēru vēsta, ka mācoties sievietes arvien vairāk attālina jeb “nobīda” bērnu dzemdēšanas laiku.
Tas nozīmē, ka jo vairāk sieviete mācās, jo vēlāk viņai dzims bērni, un otrādi – mazāk izglītotām sievietes dzemdē agrāk un viņām bieži vien ir vairāk bērnu nekā tām, kuras iegūst izglītību.
Komentāri