www.creativecommons.org

Lai Latvijas sociālekonomiskajā situācijā atjaunotu sabiedrības uzticību sociālās solidaritātes principiem, kā arī veicinātu dzimstības rādītāju atjaunošanos un strauji mazinātu Latvijas iedzīvotāju emigrācijas plānus, valsts pārvaldei 2011. un 2012. gadā būtu jāpieņem kardināli likumprojekti un Ministru kabineta noteikumi. Cita starpā tā varētu būt brīvprātīgās priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja iedzīvotājiem, kuru ģimenē ir piedzimuši vai adoptēti trīs un vairāk bērnu.

Sociālekonomiskais pamatojums

Latvijas valdība 2001. gadā, ieviešot reformēto triju līmeņu pensiju sistēmu, jau iepriekš bija apzinājusi gaidāmos demogrāfiskos riskus saistībā ar zemo dzimstību un sabiedrības novecošanos un to ietekmi uz Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmu ilgtermiņā. Tomēr saistībā ar bieži veiktajām nepārdomātajām korekcijām sociālās apdrošināšanas sistēmā, ignorējot vietējo un starptautisko ekspertu ieteikumus, sabiedrības uzticība valsts pārvaldei un sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ilgtermiņā ir samazinājusies. Tas netiešā veidā ir ietekmējis arī demogrāfisko un migrācijas risku palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, straujāk samazinoties dzimstības un palielinoties emigrācijas rādītājiem Latvijā.

Tieši dzimstības rādītāju samazinājums un Latvijas jaunākās paaudzes (20–30 gadu) nevēlēšanās ilgtermiņā saistīt savu dzīvi ar Latviju, neradot bērnus Latvijā, un attiecīgi solidaritātes principa pakāpeniska graušana rada nopietnu risku Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ilgtermiņā.

Latvijā 2011. gada sākumā no 2,2 miljoniem iedzīvotāju kopumā bija reģistrēts tikai 840 tūkstoši sociāli apdrošinātu personu, no kurām obligātajai apdrošināšanai bija pakļauti 734 tūkstoši. Vecuma pensijas saņēmēju skaits jau bija 470 tūkstošu. Bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem – 500 tūkstošu. 200 tūkstošu studē profesionālās koledžās un augstākās izglītības iestādēs. Tas nozīmē – ja Latvijā šajā laikā bija reģistrēts ap 160 tūkstošiem bezdarbnieku, aptuveni 170 tūkstoši iedzīvotāju ir vai nu emigrējuši no valsts, vai darbojas ēnu ekonomikā.Tajā pašā laikā ir jāatzīmē būtisks rādītājs – summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim), kurš pašreiz ir aptuveni 1,4 un tāds ir saglabājies, pateicoties ekonomiskās izaugsmes gadiem un Latvijas dāsnajiem sociālajiem pabalstiem no 2004. līdz 2008. gadam. Salīdzinājumā – iepriekšējā gadsimta 80. gados šis rādītājs bija aptuveni 2 un attiecīgi bija pietiekams, lai nodrošinātu atbilstošu strādājošo un pensionāru attiecības proporciju, kā arī paaudžu nomaiņu ilgtermiņā. Šodien, pasliktinoties Latvijas sociālekonomiskajai situācijai, šis koeficents turpinās samazināties un var strauji pietuvoties kritiskajai atzīmei 1. Līdz ar to Latvijā turpinās pieaugt ēnu ekonomikas īpatsvars un emigrācijas rādītāji, sabiedrībā sāks izzust sociālās solidaritātes jēdziens, un tas pastiprinās nevēlēšanos jaunajai paaudzei laist pasaulē un audzināt bērnus Latvijā. Lai nodrošinātu Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības ilgtspēju iepriekš aprakstītajos sociālekonomiskajos apstākļos Latvijā, valsts pārvaldei 2011. un 2012. gadā būtu jāpieņem kardināli likumprojekti un Ministru kabineta noteikumi, kas atjaunotu sabiedrības uzticību sociālās solidaritātes principiem, veicinātu dzimstības rādītāju atjaunošanos Latvijā un strauji mazinātu Latvijas iedzīvotāju emigrācijas plānus.

Brīvprātīgās priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja

Latvijā vienā ģimenē aug vidēji tikai 1,4 bērni, un pašlaik tas nedaudz pārsniedz pusi no lieluma, kas nepieciešams pilnvērtīgai paaudžu nomaiņai. Iepriekšējā gadsimta 80. gados šis rādītājs bija tuvu 2. Šāds skaitlis ir optimāls ilgtermiņa skatījumā un nodrošina strādājošo iedzīvotāju skaitu attiecībā pret pensijas vecuma iedzīvotājiem, kurš šodien ir 1,6, kā arī summāro dzimstības koeficientu sabiedrībā, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu Latvijā ilgtermiņā. Tomēr Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā nav iestrādāti elementi, kas veicinātu Latvijas iedzīvotāju ieinteresētību ieguldīt Latvijas demogrāfisko problēmu risināšanā ilgtermiņa skatījumā.

Tādēļ, lai atjaunotu Latvijas demogrāfiskās situācijas stabilitāti ilgtermiņā ar dzimstības rādītāju atjaunošanos, Latvijas pensijas sistēmā būtu ieteicams iestrādāt papildu sociālos elementus par priekšlaicīgās pensionēšanās iespējām daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Proti, tā kā divu bērnu skaits katra ģimenē nodrošina vecāku aizstāšanu vienas paaudzes ietvaros, katru nākamo bērnu var uzskatīt par ieguldījumu Latvijas sociālekonomiskās un demogrāfiskās situācijas uzlabošanā. Katrs nākamais bērns nodrošina solidaritātes principu un sociālās iemaksas iedzīvotājiem bez bērniem. Attiecīgi par šādu ieguldījumu valstij no pensiju sistēmas solidaritātes principa viedokļa būtu jāsniedz papildu sociālais atbalsts.

Tā kā no 2012. gada 1. janvāra tiek atcelta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja, priekšlikums būtu par katru bērnu virs diviem saņemt iespēju doties priekšlaicīgā pensijā agrāk par diviem gadiem, saglabājot uzkrāto pensiju 100% apmērā. Piemēram, ja ģimenē aug trīs bērni, abi vecāki var doties pensijā jau 60 gadu vecumā, ja četri – 58 gadu vecumā utt.

Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu Scenāriji.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt.