Lauksaimniecība Latvijā un ES

Lai gan lauksaimniecības jomā risināmās problēmas šobrīd iedzīvotājiem šķiet mazāk aktuālas kā, piemēram, bezdarbs vai ekonomikas attīstība, tomēr iedzīvotāju aptauja1 liecina – 91% uzskata, ka Eiropas iedzīvotāju nākotnei ir svarīga lauksaimniecība un lauku apvidi.

Turklāt 54% norādīja, ka šie jautājumi ir ļoti nozīmīgi). Līdzīga attieksme vērojama arī citās Baltijas valstīs (par nozīmīgu šo jomu uzskata 95% Igaunijas un 85% Lietuvas iedzīvotāju) un Eiropas Savienībā kopumā, kur šos jautājumus par nozīmīgiem atzina 90% iedzīvotāju (t.sk. 46% par „ļoti nozīmīgiem”).
Par šīs lauksaimniecības jomas nozīmīgumu sabiedrības uztverē liecina arī Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot priekšlikumus Eiropas Savienības Kopējai lauksaimniecības politikai: neilgi pirms diskusiju noslēguma, kad kopumā no visām ES valstīm bija saņemti vairāk nekā 5000 priekšlikumu, no Latvijas bija iesniegti 417 priekšlikumi (paliekot tikai aiz Vācijas (1323 viedokļi), Polijas (1009) un Francijas (695)). Tas ir pārsteidzoši, jo 2009. gada nogalē tikai samērā neliela daļa (6%) Latvijas iedzīvotāju atzina, ka ir dzirdējuši par ES Kopējo lauksaimniecības politiku un zina, kas tas ir.
Pētījuma dati arī liecina, ka Latvijas iedzīvotāji lielāku uzmanību pievērš lauku vides saglabāšanai. Jāatzīmē gan, ka Igaunijas iedzīvotāji to ir uzsvēruši vēl biežāk. Savukārt, mazāk svarīgi Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem šķiet ekoloģijas jautājumi.
Runājot par attieksmi pret ierosinājumiem ES Kopējai Lauksaimniecības politikai, vērojams, ka lauku vides saglabāšana Latvijas iedzīvotājiem šķiet ļoti svarīga – to par ļoti labu lietu atzina 70%, kas ir biežāk nekā ES kopumā (59%). Tiesa, gandrīz tikpat bieži iedzīvotāji ļoti pozitīvi vērtējuši arī tādu mērķi kā ekonomikas attīstība lauku apvidos (67%) un taisnīgāka lauksaimniecības atbalsta sadale (62%).
Kā liecina Eurobarometra Nr 336 dati, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalsta inovācijas – organiskās pārtikas audzēšanu gandrīz tikpat bieži kā biotehnoloģiju sasniegumu izmantošanu (attiecīgi 87% un 84%).
Raksturojot ES politikas ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību, Latvijas iedzīvotāji galveno atbildību par problēmu risināšanu lauksaimniecībā uzliek valstij, lai arī kopumā ES iedzīvotāji par šiem jautājumiem biežāk ir norādījuši, ka tie būtu jārisina ES līmenī. Tiesa, ES palīdzību lauksaimniekiem Latvijas iedzīvotāju vairākums (94%) atbalsta un 62% uzskata, ka tā nākamo 10 gadu laikā būtu jāpalielina.
Saskaņā ar LR Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, Latvijā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai zivsaimniecībā 2009. gadā bija nodarbināti 4.7% no visiem darba ņēmējiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nozarē nodarbināto skaits ir sarucis no 42.5 līdz 41.4 tūkstošiem. Arī iekšzemes kopprodukts lauksaimniecībā pēc pieauguma 2007. gadā, turpmākajos gados ir samazinājies. Savukārt, analizējot nozares finanšu rādītājus, jāsecina, ka 2007. gadā šajā nozarē, tāpat kā valstī kopumā, bija vērojams peļņas pieaugums, bet 2008. gadā tas atkal samazinājās.

Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu Scenāriji.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt.