Demogrāfiskā situācija šodien un rīt

Latvija ilgstoši atrodas dziļas demogrāfiskās krīzes situācijā. Tās galvenās iezīmes ir sistemātiska iedzīvotāju skaita samazināšanās gan dabiskā veidā (mirstībai pārsniedzot dzimstību), gan migrācijas gaitā (emigrācijai pārsniedzot imigrāciju) un iedzīvotāju strauja novecošanās, kuras galvenais cēlonis ir ļoti zemā dzimstība. Ņemot vērā šos apsvērumus, Stratēģiskās analīzes komisijas Demogrāfijas darba grupas pirmajā zinātnisko rakstu krājumā uzmanība pievērsta diviem galvenajiem procesiem – depopulācijai un migrācijai.

Svarīgs darba grupas uzdevums ir bijis demogrāfisko prognožu izstrāde. Šīs prognozes paredz iedzīvotāju skaita regulāru samazinājumu Latvijā no 2,3 miljoniem pašreiz līdz 2,1 miljonam 2025. gadā. 2050. gadam iedzīvotāju kopskaita aprēķini atkarībā no hipotēzēm variē no 1,7 līdz 1,9 miljoniem. Summārā dzimstības koeficienta pieaugums tiek lēsts līdz 1,6 prognozējamā perioda (2050. gads) beigās. Tādējādi salīdzinot ar 20. gadsimta pēdējo gadu un 21. gadsimta sākuma gadu dzimstības rādītājiem (1,1-1,3), tiek prognozēta jūtama to uzlabošanās, kas tomēr nenodrošinās vienkāršo paaudžu nomaiņu. Depopulācijas saglabāšanās ir visreālākais Latvijas demogrāfiskās attīstības scenārijs.

Galvenais mirstības cēlonis Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir asinsrites sistēmas slimības, kas ir pamatā vairāk nekā pusei no mirušo skaita. Tās galvenokārt ir mirstības cēlonis gados vecajiem ļaudīm. No šīm slimībām vīrieši mirst caurmērā jaunāki nekā sievietes. Satraucoši ir tas, ka gan vīriešiem, gan sievietēm vecumā no 5 līdz 44 gadiem pirmajā vietā ir ārējie nāves cēloņi – traumas, tīšs paškaitējums, vardarbība, saindēšanās, noslīkšana, kas bieži vien ir riskantas uzvedības un izturēšanās sekas. Vīriešu mirstība no šiem cēloņiem ir 3-4 reizes lielāka par sieviešu mirstību. Latvijā ir lielas rezerves mirstības samazināšanai un līdz ar to arī vidējā mūža ilguma pieaugumam. Prognozes paredz, ka vidējais mūža ilgums pieaugs no 66 gadiem vīriešiem un 77 gadiem sievietēm 2003. gadā līdz 68 gadiem vīriešiem un 79 gadiem sievietēm 2020. gadā un attiecīgi līdz 74 un 82 gadiem 2050. gadā. Tomēr arī šie prognožu rādītāji ir viszemākie starp ES25.

Ļoti zemās dzimstības dēļ, kura Latvijā bija vērojama pagājušā gadsimta 90. gados un šī gadsimta sākumā, jau pašlaik bērnu skaits un īpatsvars iedzīvotāju sastāvā ir viens no zemākajiem Eiropā. Kā rāda prognozes, arī turpmāk ir gaidāms bērnu skaita kritums. Neliels to pieaugums varētu notikt pēc 2011. gada, jo aktīvākās fertilitātes vecumu sasniegs relatīvi daudzskaitlīgākās pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē dzimušās sievietes. Būtiska korelācija ir rasta starp dzimstību un izglītības līmeni – parasti izglītotākām sievietēm bērnu ir mazāk. Saskaņā ar pētījuma atziņām, augstāks izglītības līmenis palielina indivīdu nodarbinātības iespējas, materiālo labklājību un arī ietekmē demogrāfisko uzvedību un ģimenes plānošanu. Tomēr, kā rāda Ziemeļeiropas un Rietumeiropas zemju pieredze, realizējot dažādas ģimeņu atbalsta programmas, ir iespējams arī labklājības valsts modeļa ietvaros panākt relatīvi augstu dzimstības līmeni.

Prognozes rāda, ka Latvijā drīz sāks sarukt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Tuvākajos gados situācija vēl būs labvēlīga un strādājošo skaits nesamazināsies, jo 20 gadu vecumu, kad vidēji jaunieši iekļaujas darba tirgū, sasniegs salīdzinoši daudzskaitlīgie 80. gadu otrajā pusē dzimušie jaunieši. Līdz 2011. gadam darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars pat nedaudz pieaugs uz bērnu skaita samazinājuma rēķina. Taču turpmāk straujš darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazinājums dabiskā ceļā nav novēršams. Vislielākais darbspējas vecuma iedzīvotāju samazinājums ir gaidāms laikposmā starp 2015. un 2025. gadu un tālākā perspektīvā pēc 2040. gada. Tādējādi nenovēršami saglabāsies pensijas vecuma iedzīvotāju skaita un it īpaši īpatsvara pieauguma tendence. No 2004. gada līdz 2051. gadam 65 gadu un vecāku iedzīvotāju skaits pieaugs par 218 tūkst. cilvēku, bet īpatsvars palielināsies no 16% 2004. gadā līdz 21% 2031. gadā un 26% – 2051. gadā. Relatīvi vēl straujāk pieaugs gados visvecāko personu (arī ilgdzīvotāju) īpatsvars. Darbaspēka iespējamā ieceļošana tikai nedaudz mīkstinās situāciju.

Pastāv vairāki resursi situācijas darbaspēka tirgū uzlabošanai tuvākajā laikā:

1. darba dzīves perioda pagarināšana. Perspektīvā varētu gan jauniešus agrāk iesaistīt darbā, gan arī paaugstināt nodarbinātības līmeni 55 līdz 64 gadu vecām personām;

2. pārtraukumu minimizēšana darba dzīves laikā, kas varētu notikt samazinot bezdarbu, samazinot vidējo slimošanas laiku, kā arī samazinot bērnu kopšanas atvaļinājuma periodu;

3. emigrācijas apmēru samazināšana;

4. priekšlaicīgās mirstības samazināšana;

5. zemas produktivitātes darba veidu samazināšana, kas ir iespējama vairākās tautsaimniecības nozarēs, īpaši saistītās ar pakalpojumu sniegšanu.

Demogrāfisko situāciju būtiski ietekmē migrācijas procesi – to intensitāte pēc Latvijas iestāšanās ES ir palielinājusies. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pēdējā laikā Latvijā būtiski ir pieaudzis izsniegto pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju skaits, galvenokārt ģimeņu apvienošanās un darba dēļ. Visbiežāk mūsu valstī apmetās iebraucēji no Krievijas. Valstī samazinās patvēruma meklētāju skaits, jo Latvijas ekonomiskā situācija nav īpaši labvēlīga un piedāvātās sociālās garantijas nav augstas. Uz pastāvīgu dzīvi no Latvijas izbraukušie visbiežāk izvēlas Krieviju. Strauji palielinājušies īslaicīgās emigrācijas apjomi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju strādā Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un Vācijā. Jaunākajās prognozēs Latvijai starpvalstu migrācijas bilance galvenajā variantā sākotnēji ir paredzēta negatīva – vidēji 2,3-2,4 tūkstoši gadā (saskaņā ar pašreizējo migrantu uzskaites kārtību) līdz 2010. gadam, turpmāk negatīvie lielumi ir palielināti līdz 4,7 tūkstošiem 2012. – 2013. gadā. Tālāk šie rādītāji ir pakāpeniski samazināti un pēc 2020. gada starpvalstu migrācijas saldo jau ir paredzēts pozitīvs – caurmērā nepilnus 3 tūkstoši cilvēku gadā.

Pašlaik Latvijas darba devēji nav ieinteresēti piesaistīt ārvalstu darbaspēku, jo darbinieki no ES valstīm pieprasa ievērojami augstāku atalgojumu. Izņēmums varētu būt augsti kvalificēti speciālisti produkcijas ražošanā ar jaunu tehnoloģiju un jaunu iekārtu izmantošanu. Kultūras un migrantu tiesību kontekstā aizvien lielāku nozīmi iegūst ar izglītību, valodas lietošanu un pilsonību saistīti jautājumi. Izmantojot iespējas, ko sniedz statuss un tiesības dažādās starptautiskajās organizācijās, it īpaši ES, Latvijai gan divpusēji, gan daudzpusēji ir jāiesaistās tādu migrācijas politikas veidu atbalstīšanā, kas rod līdzsvaru starp attiecīgo valstu ekonomiskajām interesēm. Globālo tendenču virzība rāda, ka iedzīvotāju migrācija Eiropā un arī Latvijā nemazināsies.

Lai mīkstinātu esošās demogrāfiskās krīzes situāciju, nepieciešams realizēt aktīvu demogrāfisko politiku, sekmējot jauno ģimeņu veidošanos un to stiprināšanu, dzimstības pieaugumu un mirstības samazināšanu. Viena no būtiskām nacionālajām prioritātēm ir valsts politikas īstenošana latviešu paaudžu nomaiņas nodrošināšanā un depopulācijas novēršanā.

Pētījums:
Demogrāfiskā situācija šodien un rīt